Bārija peroksīds
Bārija peroksīds (BaO2) ir balta (pelēka, ja satur piemaisījumus), kristāliska, neorganiska viela, kas pieder pie peroksīdiem. Tas ir bārija un skābekļa savienojums, kurā skābeklim ir oksidēšanās pakāpe -1.
| Bārija peroksīds | |
|---|---|
 | |
| CAS numurs | 1304-29-6 |
| Ķīmiskā formula | BaO2 |
| Molmasa | 169 g/mol |
| Blīvums | 5680 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 723 K (450 °C) |
| Viršanas temperatūra | 1073 K (800 °C) |
| Šķīdība ūdenī | 91 mg/100 ml (20 °C) |
Īpašības
labot šo sadaļuBārija peroksīds ir stabils, balts pulveris ar ļoti zemu šķīdību ūdenī. Kad tas tiek karsēts virs 450 °C, tas sadalās par bārija oksīdu (BaO) un skābekli (O2). Bārija peroksīds ir stiprs oksidētājs, un tas var reaģēt ar daudziem organiskajiem un neorganiskajiem savienojumiem.[1]
Iegūšana
labot šo sadaļuBārija peroksīdu var iegūt, oksidējot bārija oksīdu ar skābekli augstā temperatūrā:
- 2 BaO + O2 → 2 BaO2
Šis process tiek izmantots arī rūpniecībā, jo reakcija ir vienkārša un efektīva.[2]
Izmantošana
labot šo sadaļuVēsturiski bārija peroksīds tika izmantots kā starpprodukts ūdeņraža peroksīda ražošanā, reaģējot ar skābēm.[3] Bārija peroksīds tiek pielietots arī skābekļa ražošanā, jo tas karsējot izdala skābekli.[4] Tas tiek lietots arī kā izejviela pirotehnikā un sprāgstvielās.[5] Bārija peroksīdu izmanto arī dažādos analītiskos un sintētiskos eksperimentos.[6]
Drošība
labot šo sadaļuBārija peroksīds ir toksisks, ja to ieelpo, norij vai tas nonāk saskarē ar ādu. |
Tas jāglabā sausā un vēsā vietā, prom no viegli uzliesmojošām vielām un mitruma.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Greenwood, N. N., & Earnshaw, A. (1997). *Chemistry of the Elements* (2nd ed.). Butterworth-Heinemann. ISBN 978-0750633659.
- ↑ Lide, D. R. (2004). *CRC Handbook of Chemistry and Physics* (85th ed.). CRC Press. ISBN 978-0849304859.
- ↑ Schumb, W. C., Satterfield, C. N., & Wentworth, R. L. (1955). *Hydrogen Peroxide*. Reinhold Publishing Corporation. ISBN 978-1258426948.
- ↑ Wiberg, N. (2001). *Inorganic Chemistry*. Academic Press. ISBN 978-0123526519.
- ↑ Shimizu, T. (1981). *Fireworks: The Art, Science, and Technique*. Pyrotechnica Publications. ISBN 978-0913022009.
- ↑ Cotton, F. A., Wilkinson, G., Murillo, C. A., & Bochmann, M. (1999). *Advanced Inorganic Chemistry* (6th ed.). Wiley-Interscience. ISBN 978-0471199571.
- ↑ Patnaik, P. (2007). *A Comprehensive Guide to the Hazardous Properties of Chemical Substances* (3rd ed.). Wiley-Interscience. ISBN 978-0471714583.
Ārējās saites
labot šo sadaļuInformācija par bārija peroksīdu (angliski)