Vikipēdija

Austrijas agrene

Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca) ir Latvijā bieža neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.

Austrijas agrene
Sarcoscypha austriaca (Beck ex Sacc.) Boud. (1907)
Austrijas agrene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklaseKaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaAgreņu dzimta (Sarcoscyphaceae)
ĢintsAgrenes (Sarcoscypha)
SugaAustrijas agrene (Sarcoscypha austriaca)
Austrijas agrene Vikikrātuvē
Austrijas agrene Ziemeļamerikā
Cepurītes ārmalas matiņi
Sēnes sporas
Sēnes kātiņš vienmēr ir centrā

Austrijas agrene aug uz trūdošas, parasti lapu koku koksnes mitrā vidē.[1] Viedokļi par tās ēdamību svārstās no svaigi ēdamas, bet bezgaršīgas līdz neēdamai un aizdomīgai. Suga viegli atšķirama no citu ģinšu sēnēm pēc tās iekšpusē koši sarkanā kausveida augļķermeņa, taču ar aci nav atšķirama no daudzām citām agreņu sugām, tai skaitā no košās agrenes, ar kuru tā tikusi bieži jaukta Latvijas un Eiropas avotos.[2][3]

Taksonomija

labot šo sadaļu

Pirmais sugu 1884. gadā aprakstīja austriešu mikologs Ginters Beks, un tai tika piešķirts zinātniskais nosaukums Peziza austriaca. 1907. gadā franču mikologs Žans Luī Emīls Budjē pārvietoja to uz agreņu (Sarcoscypha) ģinti ar pašreizējo zinātnisko nosaukumu Sarcoscypha austriaca.[3]

1997. gadā ģenētisku pētījumu rezultātā tika noteiktas atšķirības starp dažādām līdz tam bieži nepareizi noteiktām ģints sugām.[3]

Apraksts

labot šo sadaļu
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, asku sēnes.
  • Cepurīte: sākumā gandrīz lodveida ar atveri augšdaļā, vēlāk kausveida. Parasti iekšpuse (himēnijs) spilgtā asinssarkanā krāsā, retos gadījumos oranždzeltena vai ar purpura nokrāsu. Ārmala gaišāka, parasti bālgani rozā vai okerkrāsā līdz oranžsarkanai, ar sīkiem gaišākiem graudiņiem, klāta ar mikroskopiski sīkiem savītiem matiņiem. Retos gadījumos sastopama pilnīgi balta forma.[3] Platums 1—5 (8) cm, augstums 1—2 cm.
  • Kātiņš: parasti īss (dziļās sūnās var būt garāks), iegremdēts zemsedzē, cepurītes ārmalas krāsā vai gaišāks, sīksts, klāts ar mikroskopiski sīkiem savītiem matiņiem. Garums 1—3 (5) cm, resnums 0,2—0,7 cm.
  • Mīkstums: Gaļīgs, stingrs, bet trausls. Gaiši sarkans, kātiņā bālgans, ar nemanāmu smaržu un garšu.
  • Aski: izmēri 340—470/14—19 µm. Parafīzes tievas, ar sīkiem, oranžiem līdz purpursarkaniem pilieniem.
  • Sporas: eliptiski cilindriskas, galos bieži ar nelielu sedlveida ieliekumu, gludas, bezkrāsainas, birumraksts balts, ar daudziem sīkiem (1—3 µm) eļļas pilieniem galos, izmēri 24—40/9—15 µm.[3][4][5][6]

Izplatība

labot šo sadaļu

Koksnes saprotrofs (ksilotrofs), aug mitros lapu koku un jauktos mežos, kā arī krūmājos uz zemē esošiem lapu koksnes gabaliem, ieskaitot nelielus zariņus.[6][7] Viduseiropā par galvenajām ar šo sugu saistītajām koku ģintīm uzskata alkšņus, vītolus, kļavas, robīnijas,[8] citi avoti piemin arī bērzus un lazdas. Latvijā parastais augšanas periods — no februāra līdz maijam, taču piemērotos laika apstākļos var augt visu gadu, lai gan rudenī augušie eksemplāri parasti ir mazāki.[9] Reizēm sāk augšanu rudenī, pārziemo un turpina attīstību slapjā pavasarī,[10] aktīvais augļķermeņu dzīves laiks ir ap mēnesi. Galvenais priekšnoteikums augļķermeņu attīstībai ir ilgstošs mitruma periods, sausumā sažūst. Pa vienai vai nelielās ciešās grupās. Parasti sārmainās (kaļķainās) augsnēs.

Suga plaši izplatīta Eiropas un austrumu Ziemeļamerikas mērenajos, subtropu un vēsajos reģionos, ir fiksēti daži atradumi Āzijā.[11]

Līdzīgas sugas

labot šo sadaļu

Vairums no ģints 33 sugām[12] ir ļoti līdzīgas un puslīdz droši atšķiramas tikai ar mikroskopu. Pašlaik tiek pieņemts, ka Austrijas agrene ir vienīgā Latvijā droši konstatētā agreņu suga, iespējams arī, ka atrasta košā agrene, taču identifikācijas grūtību dēļ tas nav pierādīts.[13] Agrāk tika uzskatīts, ka galvenokārt Latvijā atrasta košā agrene.[2] Vēsturiski šai tolaik precīzi nenoteiktajai sugai lietots arī nosaukums "šarlaksarkanā sarkoscīfa".

Košā agrene atšķiras no Austrijas agrenes un S. jurana ar izteiktāk robotu kausa maliņu. Austrijas agrenes mikroskopiskā īpatnība ir tās savstarpēji savirpinātie matiņi uz kausa ārmalas, kamēr košajai agrenei tie ir taisni vai vismaz neveido cilpas,[3] S. jurana — taisni līdz viļņoti. Austrijas agrenes sporas galos ar izteiktāku sedlveida ieliekumu nekā košajai agrenei, kurai šāda ieliekuma nav vai tas ir neliels.[6] Krāsa parasti visām sugām ir līdzīga.[14] Lielu nozīmi sugas aptuvenā noteikšanā bez mikroskopa spēlē ģeogrāfija un substrāta koksnes suga — piemēram, uz alkšņiem aug gandrīz tikai Austrijas agrene.[15]

Vidēji košā agrene ir nedaudz tumšāka un mazāka par Austrijas agreni, taču šo sugu izmēru un krāsas robežas pārklājas un tādēļ drošai identifikācijai nav lietojamas.[3]

No ēdamības viedokļa, būtiskas nozīmes dažādu agreņu sajaukšanai nav.

Nedaudz līdzīga ir pavasarī augošā garkāta agrenīte (Microstoma protractum), kuras kausiņi ir mazāki un atrodas uz gara tieva kātiņa, cepurītes ārmala oranža un gluda. Rudeņos uz augsnes (ne uz koksnes) aug pēc formas līdzīgā zeltainā aleirija (Aleuria aurantia), kuras iekšpuse zeltaini oranža un nav kātiņa.[4]

Lietošana

labot šo sadaļu

Agreņu bezgaršīgums un nelielie izmēri daudziem avotiem liek tās novērtēt kā pārtikā nenozīmīgas vai neēdamas. Pie tam Austrijas agreni pēc dažiem avotiem var ēst pat svaigā veidā,[2] lai gan daļa avotu to vērtē kā neēdamu vai aizdomīgu.[3] Sagatavojot agrenes pārtikai, tiek ieteikts pielietot garšas piedevas.[10]

Agrenes gan atsevišķi, gan kopā ar to koksnes substrātu un sūnām, vēsturiski izmantotas galda dekorēšanai.[16][17]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ gbif-mycology.de. Host preference
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Senes.lv: Austrijas agrene
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Sarcoscypha austriaca var. austriaca (O. Beck ex Sacc.) Boud. — Scarlet Elfcup
  4. ↑ 4,0 4,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 497. lpp.
  5. ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 263. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 Sugu enciklopēdija: Austrijas agrene
  7. ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 76. lpp.
  8. ↑ gbif-mycology.de. Key to the seven accepted European (incl. Macaronesia) and N-American taxa
  9. ↑ «Sarcoscypha austriaca - Austrijas agrene». www.fungi.lv. Skatīts: 2022-04-19.
  10. ↑ 10,0 10,1 «Soppsesongen er i gang!». Matriket Midt (nb-NO). Skatīts: 2022-04-19.
  11. ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
  12. ↑ Catalogue of Life. Sarcoscypha
  13. ↑ LMB. Latvijā konstatētās sēņu sugas
  14. ↑ gbif-mycology.de. Sarcoscypha
  15. ↑ Neven Matočec, Ivana Kušan. «The Genus Sarcoscypha in Croatia. Ecological and distribution patterns», January 2008. Skatīts: 2022-04-19.
  16. ↑ Massee, G.E. (1911) British Fungi and Lichens. George Routledge & Sons Ltd.: London.
  17. ↑ A.Antone, I.Kalniņa, “Sēnes”, Avots, 2017., 35. lpp. ISBN 978-9934-534-56-0.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Austrijas_agrene&oldid=3606304"