Agreņu ģints
Agreņu ģints (Sarcoscypha), arī agrenes, agrāk sarkoscīfas, ir Latvijā pavasaros sastopamu asku sēņu ģints. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2022. gada sākumā tajā ietilpa 33 sugas,[1] no kurām Latvijā droši atrasta tikai viena.[2] Latvijā sastopamā Austrijas agrene ir gandrīz visu gadu, bet īpaši agros pavasaros atrodama neliela sēne, kura viegli atšķirama no citu ģinšu sēnēm pēc tās iekšpusē koši sarkanā kausveida augļķermeņa. Toties ar neapbruņotu aci no tās neatšķiramas ir daudzas tuvu radnieciskas agreņu sugas, tai skaitā pasaulē visplašāk zināmā košā agrene, un abas šīs sugas tikušas bieži jauktas Latvijas un Eiropas avotos.[3][4]
| Agreņu ģints | |
|---|---|
_Boud.)2.jpg) Ģints tipiskā suga - košā agrene (Sarcoscypha coccinea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Agreņu dzimta (Sarcoscyphaceae) |
| Ģints | Agrenes (Sarcoscypha) |
 Agreņu ģints Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļu.jpg)
- Augļķermeņi: asku sēnes, apotēciji nelieli vai vidēji lieli, 1—8 cm diametrā, sastāv no kātiņa un cepurītes. Gaļīgi, stingri, bet trausli.
- Cepurīte: kausveida vai glāzveida. Parasti iekšpuse koši sarkanā krāsā, retos gadījumos balta (Tālo Austrumu S. vassiljevae). Iespējami, bet reti sarkano sugu balti, oranži vai dzeltenīgi varianti. Ārmala gaišāka, parasti rozā, var būt no baltas līdz okerkrāsai, oranžai un gaiši sarkanai, klāta ar sīkiem matiņiem.
- Kātiņš: parasti īss, gaišs vai cepurītes ārpuses krāsā.
- Sporas: parasti ovālas ar saplacinātiem galiem, izmēri 17—40/9—14 µm, ar daudziem nelieliem eļļas pilieniem starp dažiem lielākiem nobriedušajās sporās. Centrālā zona ir brīva no pilieniem un satur 32 mazus kodolus (S. occidentalis ≥16). Nenobriedušās sporas parasti, bet ne vienmēr iekļautas plānā apvalkā, kas dažām sugām saglabājas arī nobriedušā stāvoklī.[5][6][7]
Vairums agreņu sugu atšķiramas tikai ar mikroskopu. Košā agrene atšķiras no Austrijas agrenes un S. jurana ar robotu kausa maliņu. Austrijas agrenes mikroskopiskā īpatnība ir tās savirpinātie matiņi uz kausa ārmalas, kamēr košajai agrenei tie ir taisni,[4] S. jurana — taisni līdz viļņoti. Krāsa parasti visām sugām ir līdzīga, jo to nosaka gandrīz visās sugās esošie pieci karotinoīdu grupas savienojumi.[5] Lielu nozīmi sugas aptuvenā noteikšanā bez mikroskopa spēlē ģeogrāfija un substrāta koksnes suga.
Ekoloģija
labot šo sadaļu| Austrijas agrene | S. jurana | S. dudleyi | Košā agrene | S. macaronesica | S. occidentalis | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Parastais gadalaiks | II — V | XI — V | ... | XI — III | XII — III | VI — VIII |
| Saistītās koku ģintis | Alkšņi, vītoli, kļavas, robīnijas | Liepas | Liepas | Dižskābarži, gobas, lazdas, vītoli, ozoli, rožu dzimta (pīlādži, plūmes) | Lauru dzimta, Ardisia | Kļavas, kārijas |
| Augsne | Viegli līdz vidēji sārmaina | Stipri sārmaina | ... | Vidēji sārmaina | Vulkāniska | ... |
| Izplatība | Eiropa, Ziemeļamerika | Viduseiropa | Ziemeļamerika | Eiropa, Ziemeļamerika | Makaronēzija | Ziemeļamerika |
Saprotrofas sēnes. Aug mitrā vidē uz trūdošas lapu koku koksnes, kas bieži ieslēpta augsnē un sūnās. Agrenes gandrīz nekad neaug uz skujkoku koksnes, īpaši retos gadījumos uz tās novērota Austrijas agrene.[9]
Agreņu sēņotne spēj pārdzīvot daudzgadīgu sausumu, taču to augļķermeņu attīstībai nepieciešami vairāki mitri mēneši no vietas. Agrenes parasti aug noēnotās vietās, kas aizsargātas no izkalšanas, vēlams arī augsts kaļķainu gruntsūdeņu līmenis. Augļķermeņu daudzumu nākamajam pavasarim var palielināt, vasarā vai rudenī pārvietojot substrāta koksni uz piemērotāku vietu.
Augļķermeņu aktīvas dzīves ilgums ir ap mēnesi, vēlā rudenī izaugušie var veiksmīgi pārziemot. Sausā laikā tie strauji izkalst.
Praktiskā lietošana
labot šo sadaļuTās agrenes, kuras ir pārbaudītas, atzītas par ēdamām, taču viņu bezgaršīgums un nelielie izmēri liek tās novērtēt kā pārtikā nenozīmīgas vai neēdamas. Tas attiecas arī uz Latvijā sastopamo Austrijas agreni, kuru pēc dažiem avotiem var ēst pat svaigā veidā,[3] taču daļa avotu to vērtē kā aizdomīgu.[4]
Agrenes gan atsevišķi, gan kopā ar to koksnes substrātu un sūnām, vēsturiski izmantotas galda dekorēšanai.[10][11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Catalogue of Life. Sarcoscypha
- ↑ LMB. Latvijā konstatētās sēņu sugas
- ↑ 3,0 3,1 Senes.lv: Austrijas agrene
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Nature First. Sarcoscypha coccinea (Jacq.) Sacc. - Ruby Elfcup
- ↑ 5,0 5,1 gbif-mycology.de. Sarcoscypha
- ↑ Kuo, M. (2012, April). The genus Sarcoscypha. MushroomExpert.Com
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 76. lpp.
- ↑ gbif-mycology.de. Key to the seven accepted European (incl. Macaronesia) and N-American taxa
- ↑ gbif-mycology.de. Host preference
- ↑ Massee, G.E. (1911) British Fungi and Lichens. George Routledge & Sons Ltd.: London.
- ↑ A.Antone, I.Kalniņa, “Sēnes”, Avots, 2017., 35. lpp. ISBN 978-9934-534-56-0.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Agreņu ģints.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Index Fungorum (angliski)
- Mycobank (angliski)