Košā agrene
Košā agrene (Sarcoscypha coccinea) ir Eiropā bieža, bet Latvijā droši neatrasta neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
| Košā agrene Sarcoscypha coccinea (Jacq.) Sacc. | |
|---|---|
_Boud.)4.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Agreņu dzimta (Sarcoscyphaceae) |
| Ģints | Agrenes (Sarcoscypha) |
| Suga | Košā agrene (Sarcoscypha coccinea) |
 Košā agrene Vikikrātuvē | |
Košā agrene aug uz trūdošas lapu koku koksnes mitrā vidē.[1] Viedokļi par tās ēdamību svārstās no ēdamas, bet bezgaršīgas līdz neēdamai un aizdomīgai. Suga viegli atšķirama no citu ģinšu sēnēm pēc tās iekšpusē koši sarkanā kausveida augļķermeņa, taču ar aci nav atšķirama no daudzām citām agreņu sugām, tai skaitā no Austrijas agrenes, ar kuru tā tikusi bieži jaukta Latvijas un Eiropas avotos.[2][3]
Taksonomija
labot šo sadaļuPirmais sugu 1755. gadā aprakstīja Kārlis Linnejs, nosaucot to par Peziza cyathoides. Tās tagadējais specifiskais epitets (bazionīms) datēts ar 1774. gadu, kad šo sēnīti savā Flora Austriaca aprakstīja Nīderlandē dzimušais botāniķis Nikolauss Jozefs fon Žakvins ar zinātnisko nosaukumu Peziza coccinea. Uz agreņu ģinti kā Sarcoscypha coccinea to pārvietoja Pjērs Andrea Sakardo 1889. gadā.
1997. gadā ģenētisku pētījumu rezultātā tika noteiktas atšķirības starp dažādām līdz tam bieži nepareizi noteiktām ģints sugām.[3]
Apraksts
labot šo sadaļu- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, asku sēnes.
- Cepurīte: sākumā gandrīz lodveida ar atveri augšdaļā, vēlāk kausveida. Parasti iekšpuse (himēnijs) spilgtā asinssarkanā krāsā, retos gadījumos oranždzeltena. Ārmala gaišāka, parasti bālgani rozā vai okerkrāsā līdz oranžsarkanai, klāta ar mikroskopiski sīkiem nesavītiem matiņiem. Platums 1,5—5 cm, augstums 1—2 cm.
- Kātiņš: parasti īss (dziļās sūnās var būt garāks), iegremdēts zemsedzē, cepurītes ārmalas krāsā vai gaišāks, sīksts, klāts ar mikroskopiski sīkiem nesavītiem matiņiem. Garums 0,5—3 cm, resnums 0,3—0,7 cm.
- Mīkstums: Gaiši sarkans līdz bāli rozā, kātiņā bālgans, ar nemanāmu smaržu un garšu.
- Aski: astoņsporu, parastākie izmēri 340/14 µm.
- Sporas: gareni eliptiskas, galos parasti noapaļotas, gludas, bezkrāsainas, birumraksts balts, ar daudziem sīkiem eļļas pilieniem, izmēri 26—40/10—13 µm.[3]
Izplatība
labot šo sadaļuKoksnes saprotrofs (ksilotrofs), aug mitros lapu koku un jauktos mežos, kā arī krūmājos uz zemē esošiem lapu koksnes gabaliem, ieskaitot nelielus zariņus. Viduseiropā par galvenajām ar šo sugu saistītajām koku ģintīm uzskata dižskābaržus un lazdas, arī vītolus, gobas, ozolus, pīlādžus un plūmes.[3][4] Eiropā parastais augšanas periods — no novembra līdz martam, taču piemērotos laika apstākļos var augt visu gadu. Galvenais priekšnoteikums augļķermeņu attīstībai ir ilgstošs augsnes mitruma periods, kas Eiropā parasti iestājas relatīvi zemas temperatūras un sniega kušanas laikā. Pa vienai vai nelielās ciešās grupās. Parasti sārmainās (kaļķainās) augsnēs.
Suga izplatīta abu pusložu mērena klimata reģionos, visbiežāk fiksēta Eiropā un Ziemeļamerikā, arī Japānā,[5] kurā ir plašāk attīstīts novērotāju tīkls nekā citur Āzijā.
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuVairums no ģints 33 sugām[6] ir ļoti līdzīgas un puslīdz droši atšķiramas tikai ar mikroskopu. Pašlaik tiek pieņemts, ka Austrijas agrene ir vienīgā Latvijā droši konstatētā agreņu suga, iespējams arī, ka atrasta košā agrene, taču identifikācijas grūtību dēļ tas nav pierādīts.[7] Agrāk tika uzskatīts, ka galvenokārt Latvijā atrasta košā agrene.[2] Vēsturiski šai tolaik precīzi nenoteiktajai sugai Latvijā lietots arī nosaukums "šarlaksarkanā sarkoscīfa".
Košā agrene atšķiras no Austrijas agrenes un S. jurana ar izteiktāk robotu kausa maliņu. Austrijas agrenes mikroskopiskā īpatnība ir tās savstarpēji savirpinātie matiņi uz kausa ārmalas, kamēr košajai agrenei tie ir taisni vai vismaz neveido cilpas,[3] S. jurana — taisni līdz viļņoti. Austrijas agrenes sporas galos ar izteiktāku sedlveida ieliekumu nekā košajai agrenei, kurai šāda ieliekuma nav vai tas ir neliels. Krāsa parasti visām sugām ir līdzīga.[8] Lielu nozīmi sugas aptuvenā noteikšanā bez mikroskopa spēlē ģeogrāfija un substrāta koksnes ģints — piemēram, uz dižskābaržiem aug gandrīz tikai košā agrene, uz liepām S. jurana, uz alkšņiem Austrijas agrene. Tomēr vairākas koku ģintis, kā vītolus un lazdas, izmanto gan košā, gan Austrijas agrene.[9]
Vidēji košā agrene ir nedaudz tumšāka un mazāka par Austrijas agreni, taču šo sugu izmēru un krāsas robežas pārklājas un tādēļ drošai identifikācijai nav lietojamas.[3]
No ēdamības viedokļa, būtiskas nozīmes dažādu agreņu sajaukšanai nav.
Nedaudz līdzīga agrenei ir pavasarī augošā garkāta agrenīte (Microstoma protractum), kuras kausiņi ir mazāki un atrodas uz gara tieva kātiņa, cepurītes ārmala oranža un gluda. Rudeņos uz augsnes (ne uz koksnes) aug pēc formas līdzīgā zeltainā aleirija (Aleuria aurantia), kuras iekšpuse zeltaini oranža un nav kātiņa.[3][10]
Lietošana
labot šo sadaļuAgreņu bezgaršīgums un nelielie izmēri daudziem avotiem liek tās novērtēt kā pārtikā nenozīmīgas. Košo agreni daļa avotu vērtē kā ēdamu, bet daļa kā neēdamu nenozīmības dēļ vai pat kā aizdomīgu.[3] Sagatavojot agrenes pārtikai, tiek ieteikts pielietot garšas piedevas.[11]
Agrenes gan atsevišķi, gan kopā ar to koksnes substrātu un sūnām, vēsturiski izmantotas galda dekorēšanai.[12][13]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ gbif-mycology.de. Host preference
- ↑ 2,0 2,1 Sēnes.lv: Austrijas agrene
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Sarcoscypha coccinea (Jacq.) Sacc. - Ruby Elfcup
- ↑ gbif-mycology.de. Key to the seven accepted European (incl. Macaronesia) and N-American taxa
- ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
- ↑ Catalogue of Life. Sarcoscypha
- ↑ LMB. Latvijā konstatētās sēņu sugas
- ↑ gbif-mycology.de. Sarcoscypha coccinea
- ↑ Neven Matočec, Ivana Kušan. «The Genus Sarcoscypha in Croatia. Ecological and distribution patterns», January 2008. Skatīts: 2022-04-19.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 497. lpp.
- ↑ «Soppsesongen er i gang!». Matriket Midt (nb-NO). Skatīts: 2022-04-19.
- ↑ Massee, G.E. (1911) British Fungi and Lichens. George Routledge & Sons Ltd.: London.
- ↑ A.Antone, I.Kalniņa, “Sēnes”, Avots, 2017., 35. lpp. ISBN 978-9934-534-56-0.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Košā agrene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Mycobank (angliski)
- Index Fungorum (angliski)
- NCBI Taxonomy browser (angliski)