Austra Skujiņa

Austra Skujiņa;
Personīgā informācija
Dzimusi	1909. gada 10. februārī ; Vidrižu pagasts
Mirusi	1932. gada 5. septembrī (23 gadi); Rīga
Vecāki	Gustavs Skujiņš, Emma Kristīne Skujiņa
Brāļi	Arvīds Skujiņš
Māsas	Rūta Skujiņa, Milda Loža, Herta Zāmuele
Literārā darbība
Nodarbošanās	Dzejniece
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1926—1932
Žanri	dzeja
Augstskola	Latvijas Universitāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Austra Skujiņa (dzimusi 1909. gada 10. februārī, mirusi 1932. gada 5. septembrī) bija latviešu dzejniece, jaunromantisma pārstāve. Skujiņas skumji depresīvā dzeja par nepiepildīto mīlu un grūto pilsētas dzīvi sākotnēji tika publicēta sociāldemokrātu presē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības, un viņas dzeja ir populāra joprojām.^[1]

Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskās mīlestības ideāla un vienlaikus, nespēja to atrast. Tas apvienojas ar kapitālisma nosodījumu, akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu.^[2]

Dzīvesgājums

Dzimusi 1909. gadā Vidrižu pagasta (tagad Sējas pajastā) Bīriņu muižas mežsarga mājās "Kraukļos" mežsarga ģimenē kā septītais bērns. Viņas māsas bija Rūta Skujiņa un Herta Zāmuele (Valdemāra Zāmuela sieva), vienīgais brālis Arvīds pabeidza Kara akadēmiju ar leitnanta pakāpi, taču 1929. gada 17. martā izdarīja pašnāvību.

Pirmo dzejoli Austra uzrakstījusi 10 gadu vecumā. Mācījās Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā, 1924. gadā pārgāja mācīties uz Rīgas 4. vidusskolu. Pēc tēva nāves, pasliktinoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, sāka strādāt par kurjeri sludinājumu kantorī un vakaros mācījās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, 1926. gadā viņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, bet pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības "Darba jaunatne" biedri (1926-1927). Strādāja žurnālā "Dzirkstis" (1927—1928), kur 1928. gadā kļuva par redakcijas locekli.

Pēc vidusskolas beigšanas 1927. gada rudenī viņa sāka strādāt LR Zemkopības ministrijas Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju un vakaros pēc darba apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, kur iestājās zīmēšanas studijā pie Sigismunda Vidberga. No 1929. līdz 1931. gadam Skujiņa studēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Darbojās marksistisko studentu biedrībā "Zemgalija". Bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931—1932).

Dzejniece pieslējās literārajām grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". Tuvākie domubiedri bija dzejnieki Jānis Grots, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis Lukss. No latviešu dzejniekiem mīļākie viņai bija Eduarda Veidenbauma dzejoļi.

1930. gada augustā aizsākās Skujiņas mīlas attiecības ar Valdi Grēviņu, kuram bija attiecības arī ar Austras draudzeni Mildu Krusieti. Dzīvesvietu Klostera ielā 19 Vecrīgā viņa nomainīja pret dārgāku istabu Krišjāņa Valdemāra ielā.^[3] Nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti "ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts", Austra noslīcinājās Daugavā pie AB dambja. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapos blakus brālim Arvīdam, vēlāk šeit apglabāta arī māsa Rūta.

Piemiņa

1997. gadā iznāca grāmata "Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā", kas papildinātā variantā izdota 2007. gadā kā "Krizantēmu sniegs: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās."^[4] Komponists Raimonds Pauls sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju. Populāra ir Igo izpildītā dziesma "Meitenei kafejnīcā".

Bibliogrāfija

Pirmā publikācija — dzejolis "Sapņi" — publicēts laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1926. gada 7. martā. Turpmāk publikācijas laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Jaunākās ziņas", žurnālos "Signāls", "Domas".

1937. gadā Rūta Skujiņa par savu māsu sarakstīja romānu "Zvaigžņu bērni".

Dzejas izlases

Dzejas. J. Sudrabkalna priekšvārds. Rīga: A. Gulbis, 1932.
Dzeja. V. Brutānes priekšvārds. Rīga: LVI, 1960.
Словно крик птицы: cтихи. Пер. И. Черевичник. Предисл. Я. Судрабкална. Рига: Латгосиздат, 1965.
Krīt manā pavasarī sarma. Sast. A. Bija. Rīga: Liesma, 1978.
Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot. Rīga: RPT, 1995.
Es neprotu glāstīt [krājumos nepublicētā dzeja un proza]. Sast. J. Zālītis. Rīga: Daugava, 1998.
Vēl viss nav paspēlēts. Sast. J. Zālītis. Rīga: Jumava, 2002.

Atsauces

↑ «Austras Skujiņas dzeja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.
↑ Austra Skujiņa
↑ Jo mūsu mīlu gaida sarkofāgs Maija Krekle, Mājas Viesis 2010. gada 24. septembrī
↑ «Divas grāmatas par Austru Skujiņu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.

Ārējās saites

Austras Skujiņas biogrāfija Sējas novada mājaslapā
Biogrāfija Latvijas Literatūras centra datubāzē
Austras Skujiņas dzejoļu krājums "Dzejas" portālā letonika.lv

[1] «Austras Skujiņas dzeja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.

[2] Austra Skujiņa

[3] Jo mūsu mīlu gaida sarkofāgs Maija Krekle, Mājas Viesis 2010. gada 24. septembrī

[4] «Divas grāmatas par Austru Skujiņu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]