Augusts Matiass Hāgens
Augusts Matiass Hāgens (vācu: August Matthias Hagen; dzimis 1794. gada 23. februārī Vijciemā, miris 1878. gada 2. decembrī Tērbatā) bija vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis. Viņš specializējās ainavās un pilsētu skatos.
| Augusts Matiass Hāgens August Matthias Hagen | |
|---|---|
 1810. gadu beigās | |
| Dzimis |
1794. gada 23. februārī Vijciems, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1878. gada 2. decembrī (84 gadu vecumā) Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | gleznotājs |
| Skolotāji | Kārlis Augusts Zenfs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1794. gadā Vijciema dzirnavnieka ģimenē. Sākotnēji viņš apguva galdnieka amatu, bet pēc kāda laika internātskolā viņš parādīja talantu zīmēšanā. Diemžēl bērnības negadījuma un vēlākas slimības dēļ viņš bija gandrīz zaudēja redzi vienai acij. Tas gan daudz neietekmēja viņa mākslinieciskās spējas, jo 1810. gadā pēc vietējo dižciltīgo rekomendācijas viņš kļuva par ceļojošo gleznotāju Tērbatas apkārtnē. Nākamajā gadā viņš uzsāka darbu Kārļa Augusta Zenfa grafikas studijā. Viņš mācīja gleznošanu un gravēšanu Tērbatas Universitātē.[1]
1820. gadā pēc Zenfa ieteikuma viņš izlēma doties uz Vāciju savu prasmju uzlabošanai. Aizkuģojis līdz Lībekai, viņš ar kājām devās ceļā uz Berlīni, Drēzdeni, Prāgu un Vīni. Vēlāk viņš devās garos pārgājienos caur Šveici un Itāliju, līdz pat Romai, rakstot detalizētu dienasgrāmatu un radot daudz skiču.
Četrus gadus vēlāk Pasavā apprecējies, viņš atgriezās Tērbatā, kur strādāja par zīmēšanas skolotāju zēnu skolā. Viņa zināmākie darbi, akvatintu sērija, pieminot universitātes darbības atjaunošanas gadadienu, radušies šajā periodā. No 1829. līdz 1832. gadam viņš mācīja meiteņu skolā. Pēc tam viņš atkal devās ceļā, gleznojot ainas Igaunijā un Somijas līča salās.[1]
1837. gadā pēc veiksmīgas izstādes Sanktpēterburgā Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija viņam piešķīra brīvmākslinieka statusu un nākamajā gadā pēc Zenfa nāves nomainīja viņu Tērbatas Universitātes zīmēšanas profesora amatā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1851. gadam, kad bija spiests to pārtraukt redzes pasliktināšanās dēļ.[1] Pēc trīs gadiem viņš pārtrauca gleznošanu. Nevēlēdamies palikt bezdarbībā, viņš atklāja, ka viņa redze bija pietiekama, lai nodarbotos ar fotogrāfiju un viņa mazais fotosalons kļuva ļoti populārs.
Viņa meita Jūlija Vilhelmīne arī kļuva par populāru gleznotāju.
Gleznas
labot šo sadaļu-
Cēsu pilsdrupas (1820) -
Kalni (1835) -
Ūdenskritums pie Zalcburgas (1830. gadi)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Īsa biogrāfija Arhivēts 2015. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē. no Tartu Universitātes bibliotēkas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts Matiass Hāgens.- Zīmējumi un gravīras no Kumu muzeja Tallinā
