Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca
Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca (vācu: Julie Wilhelmine Hagen-Schwarz; dzimusi 1824. gada 27. oktobrī, mirusi 1902. gada 20. oktobrī) bija vācbaltiešu gleznotāja.[1]
| Jūlija Hāgena-Švarca Julie Hagen-Schwarz | |
|---|---|
,_Julie_Wilhelmine_Hagen-Schwarz,_TKM_TR_5023_M_829.jpg) Pašportrets | |
| Dzimusi | 1824. gada 27. oktobrī |
| Mirusi |
1902. gada 20. oktobrī (77 gadu vecumā) Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Igaunija) |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi gleznotāja Augusta Matiasa Hāgena ģimenē.[2] Dzimusi laikā, kad viņas vecāki bija glezniecības ekskursijā Prangli salā. Viņa agri izrādīja interesi par zīmēšanu, tāpēc viņas tēvs veltīja daudz laika meitas apmācībai. Pēc valsts publiskās skolas beigšanas viņa iestājās Tērbatas Universitātē, kur viņu drīz vien piesaistīja portretu gleznošana.
Pēc universitātes absolvēšanas viņa saņēma stipendiju studijām Vācijā. Viņa mācījās pie Frīdriha Gonnes (Friedrich Gonne) Drēzdenē, pēc tam Morica Rugendasa darbnīcās Minhenē.[3] Trīs gadus vēlāk viņa atgriezās Tērbatā un ieguva Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I stipendiju studijām Itālijā. Šoreiz viņu pavadīja viņas tēvs, kurš cerēja, ka Itālijas klimats palīdzēs uzlabot viņa redzi.
Pateicoties dalībai vairākos izstādēs visā Eiropā, 1854. gadā viņa atgriezās mājās,[4] jau kā pazīstama māksliniece. Drīz pēc tam viņa apprecējās ar Tērbatas astronomu Ludvigu Švarcu un kopā ar viņu devās ekspedīcijā uz Sibīrijas dienvidaustrumu daļu.[3] Viņas vīrs pētīja derīgos izrakteņus un sagatavoja detalizētu karti Krievijas Ģeogrāfiskajai biedrībai. Viņa izmantoja izdevību uzskicēt visu interesējošo.
1858. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kuru ievēlēja Ķeizariskā Mākslas akadēmijā.[3] Pēc tam viņa lielu daļu laika pavadīja Sanktpēterburgā, piedaloties visās vietējās un nacionālās izstādēs. Kopumā viņa uzgleznoja vairāk nekā 700 portretu.
Darbi
labot šo sadaļu-
Tēva Augusta Matīsa Hāgena portrets, 1873. Eļļa uz audekla, 60,5 x 46,5 cm -
Itāliete ar augļu vāzi, 1851-1860. Eļļa uz audekla, 139 x 98, 5 cm Tartu mākslas muzeja kolekcija -
Igaunijas piekrastes skats -
Ziedi vāzē, ap 1845. Eļļa uz audekla, 59 x 45 cm -
Kārlis Ernsts fon Bērs (foto no Hāgenas-Švarcas gleznas) -
-
Mandolīnas spēlētāja, 1851. Eļļa uz audekla, 157 x 106,5 cm -
Villa d'Este, 1851-1854. Eļļa uz audekla, 58,8 x 41 cm -
Akmeņaina ainava. Eļļa uz audekla, 36 x 53 cm -
Zilaiskalns pie Valmieras
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Heili Reinart. «Tunnustatuim naiskunstnik meie maal – tartlanna Julie von Hagen-Schwarzi kunstile ja armastusele pühendatud elu». postimees.ee. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
- ↑ «Julie Wilhelmine Emilie Hagen-Schwarz (1824-1902)». e-kataloogi ESTER. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Brief biography from the University of Tartu Library.
- ↑ «Julie Wilhelmine Hagen-Schwarz». E-Kunstisalong. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca.- Jūlijas Vilhelmīnes Hāgenas-Švarcas darbi Igaunijas mākslas muzeja digitālajā arhīvā
- ЖЗЛ (ИЗ ЛИВОНИИ С ЛЮБОВЬЮ Часть 2 — АВГУСТ МАТТИАС ХАГЕН.) (krieviski)
