Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca

Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca (vācu: Julie Wilhelmine Hagen-Schwarz; dzimusi 1824. gada 27. oktobrī, mirusi 1902. gada 20. oktobrī) bija vācbaltiešu gleznotāja.[1]

Jūlija Hāgena-Švarca
Julie Hagen-Schwarz
Julie Hagen-Schwarz self-portrait.jpg
Pašportrets
Dzimusi 1824. gada 27. oktobrī
Mirusi 1902. gada 20. oktobrī (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)

BiogrāfijaLabot

Jūlija Hāgena-Švarca bija gleznotāja Augusta Matiasa Hāgena meita.[2] Dzimusi laikā, kad viņas vecāki bija glezniecības ekskursijā Prangli salā. Viņa agri izrādīja interesi par zīmēšanu, tāpēc viņas tēvs veltīja daudz laika viņas apmācībai. Pēc valsts publiskās skolu beigšanas viņa iestājās Tērbatas Universitātē, kur viņu drīz vien piesaistīja portretu gleznošana.

Pēc universitātes absolvēšanas viņa saņēma stipendiju studijām Vācijā. Viņa sāka ar Frīdrihu Gonni (Friedrich Gonne) Drēzdenē, pēc tam devās uz Minheni, apgūstot amatu Morica Rugendasa darbnīcās.[3] Trīs gadus vēlāk viņa atgriezās Tērbatā un no cara Nikolaja I saņēma vēl vienu stipendiju studijām Itālijā. Šoreiz viņu pavadīja viņas tēvs, kurš cerēja, ka Itālijas klimats palīdzēs uzlabot viņa redzi.

Pateicoties dalībai vairākos izstādēs visā Eiropā, 1854. gadā viņa atgriezās mājās,[4] jau kā pazīstama māksliniece. Drīz pēc tam viņa apprecējās ar astronomu Ludvigu Švarcu, kurš vēlāk kļuva par vietējās observatorijas direktoru. Viņas medusmēnesis sastāvēja no ekspedīcijas uz Sibīrijas dienvidaustrumu daļu,[3] kur viņas vīrs bija komandā, kas pētīja derīgos izrakteņus un sagatavoja detalizētu karti Krievijas Ģeogrāfiskajai biedrībai. Kā varēja gaidīt, viņa izmantoja izdevību uzskicēt visu interesējošo.

1858. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kuru ievēlēja Ķeizariskā Mākslas akadēmijā.[3] Pēc tam viņa lielu daļu laika pavadīja Sanktpēterburgā, piedaloties visās vietējās un nacionālās izstādēs. Kopumā viņa uzgleznoja vairāk nekā 700 portretu.

DarbiLabot

AtsaucesLabot

  1. Heili Reinart. «Tunnustatuim naiskunstnik meie maal – tartlanna Julie von Hagen-Schwarzi kunstile ja armastusele pühendatud elu». postimees.ee. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
  2. «Julie Wilhelmine Emilie Hagen-Schwarz (1824-1902)». e-kataloogi ESTER. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
  3. 3,0 3,1 3,2 Brief biography from the University of Tartu Library.
  4. «Julie Wilhelmine Hagen-Schwarz». E-Kunstisalong. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.

Ārējās saitesLabot