Augu aizsardzība

Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām. Zinātni, kas pēta augu slimības, sauc par fitopatoloģiju.

Augu aizsardzības mērķis ir novērst zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tās nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas.

Dažādas tautas metodes, kā apkarot augiem kaitīgos un konkurējošos organismus, radās reizē ar lauksaimniecību. Tika ravētas nezāles, cīņā ar slimībām lietoti pelni, uzstādīti putnu biedēkļi un slazdi grauzēju iznīcināšanai. Lasot latviešu tautas dziesmas, atklājas arī maģijas slānis augu aizsardzībai. 19. gadsimta vidū, kad izveidojās Latvijas lauksaimnieku slānis, lai paaugstinātu ražību, nācās sekot modernajiem zinātnes sasniegumiem. Latvijas lauksaimnieku biedrības piesaistīja speciālistus un 1913. gadā nodibināja "Baltijas bio-entomoloģijas staciju". Tas ir sākums zinātniski pamatotu metožu ieviešanai augu aizsrdzībā Latvijā.

Augu aizsardzība nav apdraudētu augu sugu aizsardzība, kuru nodrošina dabas aizsardzības pasākumu kopums.

Augiem kaitīgo un konkurējošo organismu apkarošana

Kaitīgo organismu apkarošanai izmanto agrotehniskus, ķīmiskus un integrētus pasākumus:

• agrotehniskie pasākumi, kas netieši ierobežo kaitīgo organismu iespējas savairoties — lauku apstrāde, augu sekas ievērošana vai tādi, kas tieši vērsti pret attiecīgajam kultūraugam kaitīgo organismu;
• selekcijas pasākumi — izturīgu šķirņu veidošana, kas spēj pretoties slimībām un kaitēkļiem;
• sēklkopības pasākumi — labas, kvalitatīvas sēklas sagatavošana;
• bioloģiskie pasākumi — vīrusu, mikroskopisko sēņu, baktēriju, vienšūņu, parazītisko un plēsīgo posmkāju, nematožu, abinieku, putnu, zīdītāju utt. izmantošana kaitīgo organismu iznīcināšanai, antibiotiku, sterilo indivīdu, atraktantu, repelentu u.c. bioloģiski aktīvu vielu izmantošana;
• mehāniski pasākumi — kaitīgo organismu un bojāto augu daļu savākšana un iznīcināšana;
• ķīmiskie pasākumi — augu un sēklu apstrāde ar ķīmiskām vielām (pesticīdiem vai augu aizsardzības līdzekļiem), to iestrāde augsnē, noliktavu, sēklas gāzēšana.

Praksē šīs metodes tiek lietotas integrēti, atbilstoši konkrētās lauksaimniecības vajadzībām.

Augu aizsardzība Latvijā

To pārzina Zemkopības ministrija un regulē "Augu aizsardzības likums". Augu aizsardzības likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos, kā arī panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novērst augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām.

Latvijā valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā organizē un veic Valsts augu aizsardzības dienests, kas ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta uzdevums ir laikus konstatēt kaitīgo organismu parādīšanos, prognozēt to attīstību, noteikt augu karantīnas pasākumus konkrētos gadījumos un vietās, kā arī veicināt augu aizsardzības pasākumu veikšanu tādā apjomā, lai likvidētu vai ierobežotu kaitīgo organismu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi. Šo darbu veic augu aizsardzības inspektori. Dienests izveidots 1999. gadā un ir Valsts augu aizsardzības stacijas tiesību un saistību pārņēmējs.

Augu aizsardzības zinātnisko darbu Latvijā kopš 1913. gada veica Augu aizsardzības institūts, iestāde, kuras nosaukums laikmetu griežos vairākkārt mainījies. Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2019. gadam zinātniskos pētījumus un references laboratorijas funkcijas veica Latvijas Augu aizsardzības pētījumu centrs, kad zinātnes funkcija no tā tika nodota LLU Augu aizsardzības zinātniskajam institūtam "Agrihorts", kas atrodas Jelgavā. Pētījumi fitopatoloģijā notiek arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, Latvijas Mežzinātnes institūtā "Silava" u.c.