Astrahaņa

Astrahaņa
Astrahaņa;
	pilsēta
Астрахань
; Karogs	; Ģerbonis
	Astrahaņa Astrahaņa Astrahaņa
	Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°EKoordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Dienvidu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Astrahaņas apgabals
Pirmoreiz minēta	1334. gadā
Dibināta	1558. gadā
Platība
• Kopējā	208,69 km2
Augstums	−25 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	524 371
• blīvums	2 543,8/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Pasta indeksi	414xxx
Tālruņu kods	+7 851
Mājaslapa	www.astrgorod.ru
	Astrahaņa Vikikrātuvē

Astrahaņa (krievu: Астрахань) ir sena pilsēta, kas atrodas Volgas deltā netālu no tās ieplūšanas Kaspijas jūrā. Astrahaņas apgabala centrs Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā. Federālā autoceļa R22 "Kaspija" galapunkts 1534 km uz dienvidaustrumiem no Maskavas. Astrahaņa pašreizējā vietā ir dibināta 1717. gadā.

Vēsture labot šo sadaļu

Astrahaņas apvidus jau kopš m. ē. 6. gadsimta bija pazīstams kā lielo tirdzniecības ceļu krustojums, kur Kaspijas jūras ziemeļu galā sastapās Volgas ūdensceļš ar karavānu ceļu no Vidusāzijas uz Eiropu. 13. gadsimtā to iekaroja Mongoļu impērija. Pilsētas mūsdienu vārds tiek saistīts ar karakula ādas nosaukumu un persiešu rakstos no 1333. gada tā saukta par Hadžitarhanu (حاجی‌ترخان), kuras atliekas atrastas augšup pa upi apmēram 12 km attālumā no tagadējās pilsētas centra. Pēc Zelta Ordas valsts sairuma no 1459. līdz 1556. gadam Astrahaņa bija neatkarīgas Astrahaņas hanistes galvaspilsēta, ko 1556. gadā aplenca Krievijas caristes karaspēks un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja. Pēc tā laika tradīcijām Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu (царь Астороханскiй).

Krievu-turku kara (1568–1570) laikā krievi 1558.-1582. gadā uzcēla cietoksni (Astrahaņas kremli) mūsdienu Astrahaņas vietā, ap kuru pakāpeniski izveidojās jauna karavānu apmetne. Tikai Pētera I valdīšanas laikā 1717. gadā Astrahaņa ieguva pilsētas tiesības un izveidojās par reģionālo administratīvo centru. Krievijas Impērijas ķeizari sevi cita starpā titulēja par Astrahaņas cariem (Царь Астраханский).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūlijā aptuveni 900 Latvijas pilsoņi tika ieslodzīti Astrahaņas izmeklēšanas cietumā, no tiem lielākā daļa tika nošauti vai mira no bada un slimībām.^[2]

Klimats labot šo sadaļu

Astrahaņas meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	14.0 (57.2)	16.9 (62.4)	24.0 (75.2)	32.0 (89.6)	36.8 (98.2)	39.9 (103.8)	41.0 (105.8)	40.8 (105.4)	38.0 (100.4)	29.9 (85.8)	21.6 (70.9)	16.4 (61.5)	41.0 (105.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	−0.1 (31.8)	0.8 (33.4)	7.8 (46)	17.4 (63.3)	23.8 (74.8)	29.3 (84.7)	32.0 (89.6)	30.7 (87.3)	24.4 (75.9)	16.3 (61.3)	7.4 (45.3)	1.2 (34.2)	15.9 (60.6)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	−3.6 (25.5)	−3.7 (25.3)	2.3 (36.1)	11.1 (52)	17.7 (63.9)	23.1 (73.6)	25.6 (78.1)	24.0 (75.2)	17.7 (63.9)	10.4 (50.7)	3.1 (37.6)	−1.9 (28.6)	10.5 (50.9)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−6.5 (20.3)	−7.1 (19.2)	−1.9 (28.6)	5.9 (42.6)	12.1 (53.8)	17.4 (63.3)	19.6 (67.3)	18.1 (64.6)	12.3 (54.1)	6.0 (42.8)	0.4 (32.7)	−4.6 (23.7)	6.0 (42.8)
Zemākā temperatūra °C (°F)	−31.8 (−25.2)	−33.8 (−28.8)	−26.9 (−16.4)	−8.9 (16)	−1.1 (30)	6.1 (43)	10.1 (50.2)	6.1 (43)	−2.0 (28.4)	−10.5 (13.1)	−25.8 (−14.4)	−29.9 (−21.8)	−33.8 (−28.8)
Nokrišņu daudzums mm (collas)	16 (0.63)	12 (0.47)	16 (0.63)	23 (0.91)	28 (1.1)	25 (0.98)	24 (0.94)	21 (0.83)	17 (0.67)	18 (0.71)	18 (0.71)	16 (0.63)	234 (9.21)
Sniegputenis cm (collas)	5 (2)	7 (2.8)	2 (0.8)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	2 (0.8)	3 (1.2)	19 (7.6)
Vidējais dienu skaits ar nokr. (≥ 1.0 mm)	4	3	4	3	3	3	3	3	3	3	4	4	40
Vidējais saulaino stundu skaits	86.8	106.4	164.3	225.0	294.5	315.0	331.7	310.0	252.0	179.8	84.0	58.9	2 408,4