Asterolepis estonica

Asterolepis estonica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā eifela stāva narvas un arukilas svītās, un ir senākā zināmā asterolepju suga. Sugai nosaukumu 1940. gadā deva Valters Gross. Šīs sugas pārstāvji izmēru ziņā ir vismazākie no visiem zināmajiem asterolepjiem.

Asterolepis estonica
A. estonica AMD kauls no iekšpuses.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Bruņuzivis (Placodermi)
Apakšklase	Antiarhi (Antiarchi)
Kārta	Asterolepjveidīgie (Asterolepiformis)
Dzimta	Asterolepidīdi (Asterolepididae)
Ģints	Asterolepis
Suga	Asterolepis estonica

Apraksts

Tās ir neliela izmēra zivis. Vidukļa bruņas dorsālās sienas garums nepārsniedz 10 cm. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) ir diezgan augsts. Tergālais stūris ir labi saskatāms un atrodas tālu priekšā sānu stūriem. AMD priekšējā daļa ir garāka par aizmugurējo. Garuma attiecība starp aizmugurējo un priekšējo daļu ir robežās 60-100. Aizmugurējās slīpās bedrīšu līnijas vagas ir īsas. Uz AMD iekšējās virsmas, no kaula vidusdaļas slīpi atpakaļ atiet skaidri saskatāmas ribas, kas tālāk pāriet uz sānu jaukto kaulu (MxL). Reizēm ir attīstīti postlevatoru sabiezinājumi. Uz AMD šuvju virsmas, kas pārsedz priekšējo sānu-muguras kaulu (ADL), vienmēr ir atrodama slīpa vaga. Konusveida dzelksnis uz pakaļējā vidējā muguras kaula (PMD) iekšējās virsmas izceļas ļoti vāji. Leņķis starp locītavas padziļinājumu uz ADL un kaula virsmu ir 45°. Kaulu ornamentējumu veido lieli, konusveida vai apaļīgi, pamatnē zvaigžņveidīgi izciļņi.

Izplatība

Suga Asterolepis estonica bija izplatīta vidusdevonā, Narvas un arukilas svītās, Baltijā (Igaunijā pie Virtsjarves ezera Tartu apkartnē, Latvijā urbumu serdēs pie Vidrižiem, Seces u.c.), Ļeņingradas apgabalā (atsegumā lejpus Bežanu ciema), Baltkrievijā (Starobinas urbumā), kā arī Kalugas apgabalā.