Asūnes baznīca

baznīca Latvijā

Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Asūnes pagasta centrā apdzīvotā vietā Asūnē.

Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca
Asūnes katoļu baznīca
Asūnes baznīca (Latvija)
Asūnes baznīca
Asūnes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Krāslavas novads, Asūnes pagasts, Asūne
Koordinātas 56°1′40″N 27°37′15″E / 56.02778°N 27.62083°E / 56.02778; 27.62083Koordinātas: 56°1′40″N 27°37′15″E / 56.02778°N 27.62083°E / 56.02778; 27.62083
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1819
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Pāvels Turonoks
Mājaslapa www.catholic.lv/dagda/asune
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1816
Specifikācija
Garums 38 m
Platums 19 m
Būvmateriāli mūra

Vēsture labot šo sadaļu

Asūnes pirmā katoļu koka baznīca ar jezuītu gādību par Polijas karaļa Jāņa III līdzekļiem tika uzcelta 1680. gadā. To uzbūvēja bez muižas palīdzības, pašiem draudzes locekļiem gādājot strādniekus, materiālus, pārtiku un malku.

Pašreizējā mūra baznīca vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1816. gadā par draudzes, prelāta Višomirska un kanoniķa Kupreviča līdzekļiem. 1819. gadā bīskaps V. Kamionka to konsekrēja Svētā Krusta paaugstināšanas godam.[2] Baznīcas dārzā ir apbedīti priesteri Ignācijs Šidlovskis un Aleksandrs Meškovskis.

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvels Turonoks.[1] Asūnes draudze veidojās jau 17. gadsimtā, par ko liecina metriku grāmatas, kas iznāk no 1695. gada. Draudzei ir astoņas kapsētas — Asūnes kapsēta, Dūķeļu kapsēta, Perveļovas kapsēta, Kromanišku kapsēta, Kriškinovas kapsēta, Vorzovas kapsēta, Veteraucu kapsēta un Melkeru kapsēta.

Draudzes lielākie svētki labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Svētā Izidora — arāja diena, Vasarsvētki, Svētā Pētera un Pāvila diena, Kunga Jēzus apskaidrošanas svētki, Svētā Krusta paaugstināšana.

Tehniska informācija labot šo sadaļu

Asūnes baznīca ir mūra viennavas krustveida celtne ar skārda jumtu, 38 metrus gara un 19 metrus plata. Baznīcas solos var novietoties 128 cilvēki. Ieejas vārtos ir liels mūra zvanu tornis ar trim zvaniem. Ap baznīcu ir mūra žogs.

Interjers labot šo sadaļu

Baznīcā ir četri altāri. Galvenajā altārī ievietotas Jaunavas Marijas un Svētās Helēnas gleznas, kā arī Svētā Antonija un Svētā Franciska skulptūras, citos altāros redzamas Kristus transfigurācijas, Svētā Jura, Svētā Izidora, Svēto Pētera un Pāvila gleznas.[3]

Iespējams aplūkot "Asūnes evaņģēliju", pirmo latgaliešu valodā izdoto grāmatu, kas Asūnē apkopota 1730. gadā, vēl darbojoties vecajai baznīcai.[4] Baznīcā atrodas ērģeles lietošanas kārtībā.

Sikspārņi labot šo sadaļu

Asūnes baznīcā notiek dīķu naktssikspārņu uzskaite, jo tajā atrodas sikspārņu kolonija.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 28.lpp.
  3. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  4. «www.vietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.