Arvīds Egle

Arvīds Egle (dzimis 1905. gada 3. aprīlī Sesavas pagastā, miris 1977. gada 20. novembrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, viens no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un sadzīves žanra gleznotājiem 20. gadsimta 30. gados un viens no iezīmīgākajiem sociālistiskā reālisma metodes īstenotājiem latviešu glezniecībā. Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājs un biedrs.

Arvīds Egle
Pilnais vārds	Arvīds Egle
Dzimis	1905. gada 3. aprīlī Jelgavas apriņķis, Sesavas pagasts, Latvija
Miris	1977. gada 20. novembrī (72 gadu vecumā) Rīga, Latvija
Nozares	glezniecība, pedagoģija

Biogrāfija

Arvīds Egle dzimis 1905. gada 3. aprīlī Sesavas pagasta Lielsesavā strādnieku ģimenē. Māksliniecisko izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1932. gadā beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu Vilhelma Purvīša vadībā ar diplomdarbu "Latgales mazpilsēta". Bijis zīmēšanas skolotājs Rēzeknes 1. un 2. pamatskolā (1923-1941), Mākslas vēstures un zīmēšanas pedagogs Rēzeknes skolotāju institūtā (1941-1944), bijis ilgstošs Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs — Glezniecības katedras pedagogs (1945-1950), Zīmēšanas katedras vadītāja vietnieks (1950-1952), vadītājs (1952-1966), docents (1952), profesors no 1966. gada. 1945. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Veicis daudzus sabiedrisku pienākumus — bijis gleznotāju sekcijas biroja loceklis, Mākslinieku savienības valdes loceklis (1958-1960). Bijis viens no Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājiem un dalībniekiem (1934-1944). Ieguvis Romas fonda stipendijas (1935), Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1965). Miris 1977. gada 20. novembrī Rīgā, apbedīts Slokas kapos.

Mākslinieciskā darbība

Apdāvināts kolorists, kura darbiem ir raksturīgs dzidri pelēcīgs vai dūmakains tonāls gleznojums. Darbojies monumentālajā glezniecībā, stājglezniecībā, akvareļa glezniecībā, plakātu mākslā, grāmatu grafikā. Bijis viens no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un sadzīves žanra gleznotājiem 1930. gados un viens no iezīmīgākajiem sociālistiskā reālisma metodes īstenotājiem latviešu glezniecībā 1940.-1950. gados. Gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus, sadzīves žanra darbus.

Izstādes

Izstādēs sācis piedalīties 1933. gadā. Personālizstādes un piemiņas izstādes noritējušas: Rēzeknē (1932, 1976, 1977), Daugavpilī (1978), Rīgā (1980, 1985).

Izmantotā literatūra

• Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Ārējās saites

• Biogrāfija un māksl. darbība^{[novecojusi saite]}
• Biogrāfija