Arvīds Egle (dzimis 1905. gada 3. aprīlī Sesavas pagastā, miris 1977. gada 20. novembrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, viens no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un sadzīves žanra gleznotājiem 20. gadsimta 30. gados un viens no iezīmīgākajiem sociālistiskā reālisma metodes īstenotājiem latviešu glezniecībā. Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājs un biedrs.

Arvīds Egle
Pilnais vārds Arvīds Egle
Dzimis 1905. gada 3. aprīlī
Jelgavas apriņķis, Sesavas pagasts, Latvija
Miris 1977. gada 20. novembrī (72 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares glezniecība, pedagoģija

Biogrāfija labot šo sadaļu

Arvīds Egle dzimis 1905. gada 3. aprīlī Sesavas pagasta Lielsesavā strādnieku ģimenē. Māksliniecisko izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1932. gadā beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu Vilhelma Purvīša vadībā ar diplomdarbu "Latgales mazpilsēta". Bijis zīmēšanas skolotājs Rēzeknes 1. un 2. pamatskolā (1923-1941), Mākslas vēstures un zīmēšanas pedagogs Rēzeknes skolotāju institūtā (1941-1944), bijis ilgstošs Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs — Glezniecības katedras pedagogs (1945-1950), Zīmēšanas katedras vadītāja vietnieks (1950-1952), vadītājs (1952-1966), docents (1952), profesors no 1966. gada. 1945. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Veicis daudzus sabiedrisku pienākumus — bijis gleznotāju sekcijas biroja loceklis, Mākslinieku savienības valdes loceklis (1958-1960). Bijis viens no Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājiem un dalībniekiem (1934-1944). Ieguvis Romas fonda stipendijas (1935), Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1965). Miris 1977. gada 20. novembrī Rīgā, apbedīts Slokas kapos.[1]

Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu

Apdāvināts kolorists, kura darbiem ir raksturīgs dzidri pelēcīgs vai dūmakains tonāls gleznojums. Darbojies monumentālajā glezniecībā, stājglezniecībā, akvareļa glezniecībā, plakātu mākslā, grāmatu grafikā. Bijis viens no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un sadzīves žanra gleznotājiem 1930. gados un viens no iezīmīgākajiem sociālistiskā reālisma metodes īstenotājiem latviešu glezniecībā 1940.-1950. gados. Gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus, sadzīves žanra darbus.[2]

Izstādes labot šo sadaļu

Izstādēs sācis piedalīties 1933. gadā. Personālizstādes un piemiņas izstādes noritējušas: Rēzeknē (1932, 1976, 1977), Daugavpilī (1978), Rīgā (1980, 1985).

Izmantotā literatūra labot šo sadaļu

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 141. lpp.
  2. «www.pvg.edu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 22. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu