Artūrs Reisners
Arturs Eduards Reisners (vācu: Eduard Arthur Reussner; 1868. gada 17. janvāris — 1940. gada 1. janvāris) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, Satversmes sapulces deputāts. Pārstāvējis Vācbaltu tautas partiju.
| Arturs Eduards Reisners | |
|---|---|
 | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1868. gada 17. janvārī Ādažu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1940. gada 1. janvārī (71 gada vecumā) Braunšveiga, Vācija |
| Tautība | vācbaltietis |
| Politiskā partija | Vācbaltu tautas partija |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1868. gada 17. janvārī (pēc vecā stila — 4. janvārī) Ādažu pagasta Iļķenes muižas īpašnieka Roberta un Annas (dz. Lindvartas) Reisneru ģimenē.[1] Mācījās Kalcenava privātskolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā. 1886. gadā sāka tieslietu studijas Tērbatas Universitātē, kuras beidza 1890. gadā. 1890. – 1891. gadā kā brīvprātīgais dienēja 98. Tērbatas kājnieku pulkā Daugavpilī, atvaļināts rezerves praporščika pakāpē. No 1891. gada decembra līdz 1894. gada aprīlim jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā. No 1893. gada kolēģijas sekretārs, no 1894. gada marta titulārpadomnieks. No 1894. gada zvērināta advokāta palīgs, bet no 1898. gada zvērināts advokāts Rīgā. No 1909. gada Rīgas pilsētas domes deputāts. 1917. gada augustā ievēlēts Rīgas pilsētas domē no Vācu demokrātiskās partijas un Vācu vēlētāju savienības saraksta. Bijis Rīgas Biržas komitejas juriskonsults.
No 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam Rīgā un Liepājā bijis Vācbaltiešu nacionālās komitejas vadītājs. Satversmes sapulces deputāts no Baltijas Vācu partiju saraksta. No 1919. gada zvērināts advokāts Rīgā. 1920. gadā Rīgas pilsētas domes vēlēšanās vadījis Vācu baltiešu vēlēšanu komiteju. 1920. gadā bijis Tieslietu ministrijas Pastāvīgās konsultācijas loceklis. 1920. gadā izceļoja uz Vāciju. Uzņēmuma “Schichau” juriskonsults Elbingā Rietumprūsijā. Miris 1940. gada 1. janvārī Braunšveigā Vācijā.
Precējies ar Maritu Štolceri (mirusi 1908. gadā). Otrreiz precējies 1909. gadā ar Frīdu Šmiti.
Baltvāciešu studentu korporācijas “Livonia” filistrs.[2]