Arnolds Maidels
Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts. Madonas pilsētas būvplāna izveidotājs.
| Arnolds Maidels | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Arnold Konstantin Hermann von Maydell |
| Dzimis |
1884. gada 15. jūlijā Kaveras muiža, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija) |
| Miris |
1946. gada 26. aprīlī Berlīne, PSRS okupācijas zona (tagad  Vācija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1884. gada 15. jūlijā Kaveras muižā (vācu: Kawershof, igauņu: Kaaveri) netālu no Peltsamā. 1905. gadā beidza reālskolu pie Pēterburgas Reformātu baznīcas un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, ko 1913. gada maijā absolvēja kā diplomēts inženieris — arhitekts. Strādāja Paula Mandelštama un Oto Hofmaņa arhitektu birojos. 1914. gadā viņš izveidoja savu biroju,
Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā Maidelu mobilizēja Krievijas impērijas armijā, viņš bija 1. kavalērijas dzelzceļa parka brigādes eskadrona komandieris, 1915. gadā 16. Irkutskas huzāru pulka kornets, vēlāk vadīja nocietinājumu celtniecību dažādos frontes iecirkņos. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā demobilizējās. Latvijas brīvības cīņu laikā Maidels 1918. gada 28. novembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas zemessardzē, piedalījās gan Inčukalna kaujā, gan Cēsu kaujās. Pēc landesvēra izformēšanas kaprālis Maidels turpināja dienestu 13. Tukuma kājnieku pulkā, no 1919. gada rudens piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās, par ko 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr. 1302). Saņēmis jaunsaimniecību Rembates pagasta Ķeguma muižā.
1920. gada 11. martā Maidelu pieņēma darbā LR Zemkopības ministrijas Mērniecības departamenta Meliorācijas pārvaldē. 1921. gada maijā Latvijas Satversmes sapulces Izmeklēšanas komisija valsts nodevības lietās Zemkopības ministrijai lūdza ziņas par tās darbinieku A. Maidelu, jo pārbaudīja viņa saistību ar Liepājas puču. 14. jūnijā arhitektu Maidelu atlaida no darba, bet jau 20. jūlijā atkal pieņēma darbā.
1922. gada martā Arnoldam Maidelam reģistrēja projektēšanas tiesības un viņš atvēra savu arhitektu biroju Pulkveža Brieža ielā 7-5, pēc 1928. gada Šķūņu ielā. 1923. gadā viņš piedalījās Madonas apbūves plānu veidošanā, pārraudzīja Zemkopības ministrijas organizētos nelielos Rundāles pils remontdarbus jumtam, logiem un durvīm, kā arī gatavoja Siguldas apbūves plānu. 1925. gadā viņš darbojās Dagdas, Dobeles, Krāslavas, Kuldīgas, Ogres, Skrīveru, Subates, Varakļānu un citu vietu apbūves projektēšanā.
1934. gada 12. maijā Maidelu atlaida no darba un pēc nepilna pusgada pieprieda 5 mēnešu cietumsodu par piederību "Baltiešu brālībai" (Baltische Bruderschaft), kura spraudusi sev politiskus mērķus — ar Vācijā dzīvojošo brāļu palīdzību panākt “baltiskas” dzīves izveidojuma — politiska ordeņa atjaunošanu Latvijā. Pēc pārsūdzības Maidelam cietumsodu piesprieda nosacīti.[1]
1939. gada decembrī viņš izceļoja uz Vācijas okupēto Polijas daļu. Pēc Vācijas iebrukuma Baltijā viņš 1941. gadā darbojās Ostlandes lauksaimniecības pārkārtošanas iestādēs Pērnavas apriņķī, tad Baltkrievijā. 1944. gada rudenī viņš atgriezās pie ģimenes Lutoboržā, 1945. gada februārī apmetās Erfurtē, kur pēc kara beigām 4. decembrī viņu arestēja PSRS okupācijas iestādes.
1946. gada 27. februārī Maidelu tiesāja Berlīnes garnizona kara tribunāls, apsūdzot pretpadomju noskaņojumā, bēgšanā no Rīgas 1939. gadā, poļu laukstrādnieku ekspluatēšanā 238 ha lielajā saimniecībā un produktu piegādē Vācijas armijai, darbībā Vācijas okupētajā Igaunijā un Baltkrievijā, tai skaitā Vlasova armijā dienošo vīru tuvinieku apgādē ar pārtiku. Maidelam piesprieda nāvessodu, viņš miris Lihtenbergas cietumā vēl pirms tā izpildīšanas 1946. gada 26. aprīlī, apbedīšanas vieta nav zināma.[1]
Projekti labot šo sadaļu
- Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) jaunbūves projekts, celtniecība tieši līdzās muižas centra saimniecības ēkām notika 1924.-1926. gadā.
- Gulbenē 1928. gadā pēc Maidela projekta būvēts krājaizdevu sabiedrības nams.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Annas ordenis, 4. un 3. šķira,
- Staņislava ordenis 3. un 2. šķira,
- Lāčplēša Kara ordenis.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Zvirgzdiņš, I. Rīgas Politehniskā institūta 1913. gada absolvents Arnolds Maidels un Latvijas pilsētu plānošana Humanitārās un sociālās zinātnes. Nr.19, 2012, 20.-24.lpp.
- ↑ Maydell, Arnold LKOK nr.3/1302
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |