Arnolds Lūsis
Arnolds Lūsis (dzimis 1908. gada 30. decembrī Valkas apriņķī, miris 1993. gada 4. janvārī) bija latviešu luterāņu mācītājs. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps (1966—1993).
| Arnolds Lūsis | |
|---|---|
| Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ārpus Latvijas | |
 | |
| Baznīca | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Arhibīskapija | Rīga |
| Ievēlēts | 1966. gadā |
| Amatā | 1966-1993 |
| Priekštecis | Kārlis Kundziņš |
| Pēctecis | Elmārs Ernsts Rozītis |
| Personiskā informācija | |
| Dzimis |
1908. gada 30. decembrī Veclīči, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris | 1993. gada 4. janvārī (84 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Konfesija | luterisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1908. gada 30. decembrī Valkas apriņķa "Veclīčos" Strenču mežsaimnieka Andža Lūša un viņa sievas Līzes, dzimušas Kalniņas, ģimenē. Kristīts Ēveles draudzes baznīcā (baznīcas grāmatās gan minēta Jaunpiebalgas draudze).[1] Mācījās Lejasciema ģimnāzijā un Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 1929. gadā iestājās studentu korporācijā "Latvia". 1935. gada 27. janvārī viņu Arhibīskapa katedrālē ordinēja par luterāņu mācītāju. Mācītājs Lūsis bija Mazpulku organizācijas ideoloģijas nozares vadītājs (1935—1940), Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas mācītājs (1940), Aizkraukles luterāņu draudzes mācītājs (1942—1944).[1] Līdzās mācītāja ikdienas darbam kopš 1934. gada rakstīja garīgās dziesmas, publicēja literārus darbus un īsus rakstus laikrakstos "Rīts", "Tēvijas Sargs", "Brīvā Zeme" un žurnālā "Universitas".[2]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nokļuva Erlangenes DP nometnē. Pēc tam izceļoja uz Kanādu. Bija Toronto Sv. Jāņa latviešu draudzes mācītājs (1949—1966). 1966. gadā mācītāju Lūsi ievēlēja par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemēs arhibīskapu un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidentu. Arhibīskapa amatā Arnolds Lūsis iedibināja Rītdienas fondu.
Miris 1993. gada 4. janvārī. Pēc viņa nāves izdeva piemiņas krājumu "Viņš necīnījās pasaulīgi" (1997) un nodibināja "Arhibīskapa Arnolda Lūša piemiņas fondu" teoloģiskās izglītības veicināšanai.[3]
Darbi
labot šo sadaļuA. Lūsis ir daudzu grāmatu autors:
- "Augsim Latvijai”,
- "Zemnieku gods”,
- "Mūžība", reliģisku dzeju antoloģija (1942, atkārtoti 1963)
- "Leģendas” (1949),
- "Jēzus līdzības un mūsu laikmets” (1959),
- "Tā Kunga svētītiem” (1961),
- "Cilvēki, ko Jēzus sastapa savā ceļā” (1962),
- "Redziet — kāds cilvēks — kāds Dievs” (1964),
- "Dievs, mūsu patvērums” (1974),
- "Cilvēks bez mājas" (atmiņu grāmata, 1976),
- "Ceļinieks" (dzejoļu krājums, 1978),
- "Es stāstu par Jēzu” (1982),
- "Aiztek ūdeņi, aiztek gadi" (atmiņu grāmata, 1982).
Jāzeps Vītols komponēja dziesmu ar Arnolda Lūša vārdiem "Seno cīņu tālā duna".
Atsauces
labot šo sadaļu
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |