Arnolds Feiereizens

Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag. hist. (1898), bija Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības priekšsēdis (1907-1911) un Rīgas Lielās ģildes un Rīgas pilsētas arhivārs (1907-1935).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1868. gada 4. augustā Maskavā ģimnāzijas skolotāja Johanesa Feiereizena un viņa sievas Henrietes, dzim. Lākmanes ģimenē. Mācījās Tērbatas guberņas ģimnāzijā (1879-1886), studēja Tērbatas universitātes vēstures fakultātē pie Riharda Hausmana un Aleksandra Briknera (1887-1893). Vācu valodas skolotājs Orlā (1895-1896), vēstures skolotājs Pēterburgas Sv.Pētera skolā (1896-1897). Daudz laika pavadīja Tērbatas, Rīgas, Tallinas, Lībekas, Maskavas vēlāk arī Vismāras, Hamburgas, Berlīnes un Kopenhāgenas arhīvu pētīšanā. 1896. gadā viņš bija Krievijas impērijas 10. arheologu kongresa Arheogrāfijas sekcijas sekretārs.

1898. gadā Tērbatas universitātē aizstāvēja vēstures maģistra darbu. 1902. gadā viņš kļuva par Tērbatas pilsētas arhivāru, kopš 1907. gada 1. jūlija vadīja Rīgas pilsētas arhīvu. Līdztekus bija Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde in Riga) priekšsēdis (1907-1911). 1910. gadā apprecējās ar Annu Šummeri. Publicēja darbus par Pērnavas, Tērbatas un Rīgas vēsturi.[1] Bija eksperts Latvijas Pieminekļu aizsardzības likuma izstrādē, pastāvīgs Latvijas Kultūras fonda lietpratēju komisijas loceklis arheoloģiskos jautājumos.

1935. gada 18. septembrī Rīgas pilsētas izglītības valdes priekšnieks A.Vičs griezās pie Rīgas pilsētas galvas ar ierosinājumu viņu atlaist pašvaldības darbiniekam noteiktā maksimālā vecuma (65 gadi) pārsniegšanas dēļ. 1933. gada 4. augustā Rīgas pilsētas pašvaldība izšķīrās, ka viņa "paturēšana par pilsētas vēsturiskā arhīva pārzini arī uz priekšu nav nepieciešama".

Rīgas arhīva vadītāja postenī iecēla Vili Biļķinu.[2]Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1940. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijas okupētajā Polijas daļā.

Miris 1943. gada 10. septembrī Poznaņā.

DarbiLabot

  • Livländische Geschichtsliteratur 1902–1907 (1904–10)
  • Die Anfänge des Denkmalschutzes in Schweden und Livland
  • Über das baltische Archivwesen, in: Arbeiten des ersten baltischen Historikertages zu Riga 1908 (1909)
  • Russenfurcht in Livland und Schweden vor Ausbruch des grossen Nordischen Krieges (1909)
  • Ein Notstand des baltischen Archivwesens, in: Arbeiten des zweiten baltischen Historikertages zu Reval 1914
  • Die Rekonstruktion des Wappens der Stadt Riga (1923)
  • Die Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga vor und nach dem Weltkriege (1923)
  • Der älteste Rigasche Almanach und die ersten Kalendermacher in Riga (1929)
  • Die baltische archaiologische Forschung und Prof. Max Ebert (1930)

KongresiLabot

  • Krievijas arheoloģijas kongresi Rīgā (1896), Harkovā (1902), Čerņigovā (1908), Novgorodā (19011)
  • Baltijas I vēsturnieku kongresa sekretārs (1908)
  • kultūrvēsturiskas izstādes Rīgā, Breslavā un Berlīnē (1918)
  • arhivāru kongresi Špeierā (1927) un Marburgā (1929) - piedalījās kā Rīgas pilsētas valdes pārstāvis[3]

BiedrībasLabot

  • Krievijas ķeizariskās arheologu biedrības korespondētājloceklis
  • Vitebskas zinātniskās arhīvu komisijas loceklis
  • Pērnavas vēstures pētnieku biedrības loceklis (1901)
  • Igaunijas Literārās biedrības goda loceklis (1934)[4]

AtsaucesLabot

  1. Nordisk familjebok (2:a upplagans supplement, 1923) (zviedriski)
  2. «Kārlis Zvirgzdiņš. Vācbaltiešu arhīvu pārņemšana valsts glabāšanā (1935. gada rudens)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2013. gada 10. aprīlī.
  3. Latvijas konversācijas vārdnīcas V sējuma 8411-8413 slejas, Rīga: 1930.-1931.
  4. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.