Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns. Izdala divas pasugas.[1] Sastopams Eiropas mērenās joslas ziemeļu un centrālās daļas mežos, austrumu virzienā izplatības areālam turpinoties pāri Sibīrijai līdz Klusā okeāna krastam.[2][3] Apodziņš ir nometnieks un ziemo ligzdošanas areālā. Izņēmums ir ļoti aukstas ziemas, kad sāk trūkt medījuma, tad putni sāk klejot, meklējot labākas barošanās vietas.[2]
| Apodziņš Glaucidium passerinum (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pūčveidīgie (Strigiformes) |
| Dzimta | Pūču dzimta (Strigidae) |
| Ģints | Apodziņi (Glaucidium) |
| Suga | Apodziņš (Glaucidium passerinum) |
| Izplatība | |
 | |
 Apodziņš Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Apodziņš Eiropā mājo Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Baltijas valstīs, Krievijas ziemeļrietumos un Centrāleiropas kalnu rajonos. Areāls dienvidos sasniedz Poliju un Baltkrieviju. Tālāk uz austrumiem izplatīts Sibīrijas taigā, izņemot ziemeļu daļu, līdz pat Tālajiem Austrumiem, sasniedzot Sahalīnu un Ķīnas ziemeļaustrumus.[4]
Latvijā labot šo sadaļu
Latvijā apodziņš ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks, bet slēptā dzīves veida dēļ tiek novērots ne tik bieži. Sastopams skujkoku vai jauktu koku mežos, kur ligzdošanai pieejami dzeņu dobumi. Ziemā mēdz uzturēties arī apdzīvotās vietās, kur vieglāk nomedīt zīlītes un zvirbuļus pie putnu barotavām.[4] Latvijā mājo nominālpasuga — Glaucidium passerinum passerinum.[4]
Izskats labot šo sadaļu
Apodziņš ir vismazākais no pūču dzimtas putniem, kas dzīvo Eiropā. Mātītes lielākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums 15—19 cm, spārnu plētums 34—36 cm, svars mātītei 67—83 g, tēviņam 47—72 g.[5]
Tā apspalvojums ir tumši sarkanbrūns vai pelēkbrūns ar gaišākiem raibumiņiem uz sāniem un muguras. Aste parasti ir tumšāka nekā ķermenis, tai ir piecas šauras, gaišas šķērsjoslas. Galva ir maza, saplacināta ar gaišām uzacīm. Acis dzeltenas. Apodziņam nav ausu pušķu. Kakla aizmugurē apodziņam ir gaiša apkakle. Vēders ir gandrīz balts ar tumši brūnu svītrojumu. Līkais knābis pelēcīgi dzeltens. Pēdas proporcionāli ļoti lielas, kas ļauj apodziņam pacelt gaisā un noturēt samērā lielu medījumu. Kājas un pirksti būrngandzelteni ar melniem nagiem.[3]
Uzvedība labot šo sadaļu
Apodziņš mājo vecos skujkoku vai jauktu koku mežos (ar bērziem, apsēm, dižskābaržiem), apmetoties mežmalās, klajāku vietu tuvumā. Tuvumā vienmēr atrodas kāda ūdenstilpe.[2] Apodziņš parasti ir aktīvs krēslas stundās, agri no rīta un saulrieta laikā. Ir aktīvs arī dienas laikā, toties naktī mazaktīvs.[3]
Barība labot šo sadaļu
Apodziņš barojas ar nelieliem zīdītājiem, piemēram, strupastēm, ūdensžurkām, lemingiem, pelēm un sikspārņiem, kā arī ar maziem putniņiem, piemēram, mežastrazdiem, krustknābjiem, žubītēm un ķauķiem. Apodziņi spēj nomedīt putnus lidojumā. Barojas arī ar ķirzakām, zivīm un kukaiņiem. Ziemas laikā veido barības uzkrājumus.[3]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Ligzdo koku dobumos, bieži tiek izmantoti veci dzeņu dobumi. Apmetas arī cilvēku būvētos būros.[2] Vislabprātāk apodziņš ligzdo skujkokos, bet apmetas arī bērza, dižskābarža vai citas sugas koka dobumā. Apodziņi veido monogāmus pārus uz vienu vai vairākām sezonām. Tēviņš ir teritoriāls un vienu un to pašu ligzdošanas vietu izmanto vairākus gadus pēc kārtas. Pāri veidojas, sākot ar rudeni un beidzot ar agru pavasari. Riesta laikā tēviņš lidojumā izrāda mātītei savu teritoriju. Ja ir nolūkots ligzdošanas dobums, tad mātīte tiek vesta pie tā. Riesta laikā tēviņš arī baro mātīti. Ja mātīte dobumu pieņem, tas tiek iztīrīts no skaidām un lapām, un citiem krikumiem.[3]
Dējumā ir 3—8 olas.[3] Inkubācijas periods ilgst 4 nedēļas, perēšana uzsākas pēc tam, kad visas olas ir izdētas.[3] Tādēļ mazuļi izšķiļas gandrīz vienlaicīgi. Māte ar tiem paliek ligzdā 9—10 dienas, ap šo laiku mazuļu acis atveras. Tikmēr tēviņš nes savai ģimenei medījumu, kuru mātīte paņem un sadala mazos kumosiņos, kas piemēroti mazo putnēnu mutītēm. Pēc apmēram 10 dienām mātīte sāk palīdzēt tēviņam medīt un barot mazuļus.[3]
Apmēram 3 nedēļu vecumā jaunie putni sāk izpētīt tuvako apkārtni ap ligzdu. Jaunie putni sāk lidot 30—34 dienu vecumā. Kādu laiku pēc ligzdas atstāšanas (3—4 dienas) jaunie putni uzturas tās tuvumā. Mātīte turpina tos barot apmēram kādu nedēļu, tad pamet ligzdošanas teritoriju, lai mainītu apspalvojumu. Jaunos putnus turpina barot tēviņš, apmēram 4—6 nedēļas, tad jaunie putni izklīst. Dzimumbriedumu tie sasniedz 9—12 mēnešu vecumā.[3] Dzīves ilgums savvaļā 6—7 gadi.[3]
Sistemātika labot šo sadaļu
Apodziņam ir 2 pasugas:[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Owls, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 IUCN: Glaucidium passerinum
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 «Owl Page: Eurasian Pygmy Owl ~ Glaucidium passerinum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 4. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Apodziņš Glaucidium passerinum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2017. gada 5. jūnijā.
- ↑ Alive: Eurasian Pygmy-owl (Glaucidium passerinum)