Apaļgalvas ežziede
Apaļgalvas ežziede (Echinops sphaerocephalus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kas var augt 15—20 gadus.[1] Savvaļā suga sastopama Dienvideiropā un Rietumāzijā, plaši tiek kultivēta ārpus pamatareāla.[2]
| Apaļgalvas ežziede Echinops sphaerocephalus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Ežziedes (Echinops) |
| Suga | Apaļgalvas ežziede (Echinops sphaerocephalus) |
 Apaļgalvas ežziede Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļu
Augam ir 60—200 cm garš, stāvs, rievains stublājs, kas augšdaļā zarojas. Tas ir klāts ar tūbainiem matiņiem. Pie pamata lapu rozete, tālāk uz stublāja lapas sakārtotas pamīšus, apakšējās — ar kātiem, bet augšējās — sēdošas un skaujošas. Lapu plātnes apveids ir lancetisks (ga 7—25 cm, pl 3—10 cm), tās ir plūksnaini dalītas vai šķeltas. Lapu virspuse ir zaļa, vāji apmatota, bet apakšpuse — blāva, tūbaina.[3] Vāji zarota mietsakne trešajā dzīves gadā sasniedz 1,5—2 m dziļumu, kas augam nodrošina labu sausumizturību un ziemcietību.[1]
Zaru galos ziedu kurvīši sakārtoti galviņveida ziedkopā, tās diametrs 3—5 cm (retāk līdz 10 cm).[3] Katrā kurvītī atrodas tikai viens zieds, bet visā galviņveida ziedkopā ziedu skaits var būt no 150 līdz 390. Stobrziedu vainags zilganpelēks vai gaiši zils, putekšnīcas tumši zilas, zieda kauss plēkšņveida. Nektāriju šūnas izkārtotas ap auglenīcu.[1] Kurvīšu iekšējās vīkala lapas galā smailas, ārpuse klāta ar dziedzermatiņiem, bet ārējās vīkala lapas ir dzeltenpelēkas, sarveidīgas. Ziedkopa sāk ziedēt no augšas, un ziedi pakāpeniski spirālveidā atveras līdz galviņas pamatam. Arī visas galviņas neuzzied vienlaikus, tāpēc viens augs kopumā zied vidēji 30—40 dienas. Zied jūlijā un augustā. Auglis — pelēks, ribains sēklenis (ga 0,6—0,8 cm), klāts ar gariem matiņiem. Sēklas nogatavojas septembrī un oktobrī.[2] Tā kā sākumā zied augšējās galviņas, bet vēlāk pazarēs, arī sēklu ienākšanās nav vienlaicīga.
Ekoloģija
labot šo sadaļuEžziedes visu dienu izdala daudz nektāra, pat lietainā laikā. Tās apputeksnē bites, lapsenes un tauriņi (entomofilija).
Labi aug ar barības vielām bagātās, neitrālās vai kaļķainās augsnēs, gaišās, siltās vietās. Nav piemērotas smagas māla vai purvainas augsnes.[4]
Izplatība
labot šo sadaļuApaļgalvas ežziedes pamatareāls ir Dienvideiropā, Rietumu un Centrālāzijā, Ziemeļkaukāza reģionā, Rietumsibīrijā un Siņdzjanā. Suga ir introducēta vairākās Centrāleiropas, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs, Austrālijā un Ziemeļamerikā.[5] Centrāleiropā to audzē kā dekoratīvo un nektāraugu, un dažkārt suga sastopama savvaļā kā dārzbēglis.
Izmantošana
labot šo sadaļu- Lopbarības augs — zaļbarībai un skābbarībai izmanto lapu rozetes auga pirmajā dzīves gadā. Pēc nopļaušanas labi ataug un gadā var iegūt 2—3 pļāvumus.
- Eļļas augs — sēklas satur ap 40% eļļas, kas atgādina magoņu vai mandeļu eļļu.
- Nektāraugs — pie vidēja gaisa mitruma un 25—30 °C temperatūrā viens zieds izdala 2—6 mg nektāra (sausumā tā izdalīšanās samazinās). Nektārs bezkrāsains, ar patīkamu smaržu. Medus dzintara krāsā, kristalizējoties kļūst balts, aromātisks. To var izmantot arī bišu ziemas barībai.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 M. Liepniece Nektāraugi. Jelgava: Latvijas Biškopības biedrība, 2017.
- ↑ 2,0 2,1 «Apaļgalvas ežziede — Echinops sphaerocephalus L.». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-06-28.
- ↑ 3,0 3,1 N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 589. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ Erich Oberdorfer: Pflanzensoziologische Exkursionsflora für Deutschland und angrenzende Gebiete. Unter Mitarbeit von Angelika Schwabe und Theo Müller. 8., stark überarbeitete und ergänzte Auflage. Eugen Ulmer, Stuttgart (Hohenheim) 2001, ISBN 3-8001-3131-5, S. 958.
- ↑ Echinops sphaerocephalus L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.06.28.