Anvera

Šis raksts ir par salu Antarktikā. Par pilsētu skatīt rakstu Antverpene.

Anvera (franču: Île Anvers, angļu: Anvers Island, spāņu: Isla Anvers) ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala Antarktīdā. Izvietojusies Pālmera arhipelāga dienviddaļā. Žerlaša šaurums to šķir no Antarktīdas pussalas Danko krasta, Dalmaņa līcis — no Brabantas salas un Neimaijera šaurums — no Vīnkes un Dumēra salām. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas austrumu daļa kalnaina, augstākais punkts ir Fransē kalns (2821 m). Rietumu un ziemeļu daļu aizņem Marra piekalnes ledājs.

Anvera
Anvera
Ģeogrāfija
Izvietojums	Pālmera arhipelāgs
Koordinātas	64°36′0″S 63°30′0″W
Platība	2432 km²
Garums	71 km
Platums	46 km
Krasta līnija	379 km
Augstākais kalns	Fransē kalns 2821 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	~20
Anvera Vikikrātuvē

Salu atklāja britu ekspedīcija Džona Bisko vadībā, kas 1832. gada 21. februārī izkāpa krastā tagadējā Bisko līcī, domādami atklājuši Antarktīdas cietzemi. Salas rietumu un dienvidu krastus aptuveni nokartēja vācu ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā 1874. gada janvārī. Austrumu krastu 1898. gada janvārī aptuveni nokartēja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā un kā salu noteikto cietzemi nosauca par godu Antverpenes (franču: Anvers; IPA: [ɑ̃vɛʁ]) pilsētai un provincei, kas daļēji finansēja viņa ekspedīciju.

Salas dienvidu piekrastē Artura līča krastā 1955. gadā tika izveidota britu polārstacija Bāze N. Tai līdzās 1965. gadā tika izbūvēta amerikāņu Pālmeras pagaidu stacija. 1968. gadā 1,5 km tālāk tika izbūvēta tagadējā pastāvīgā stacija.