Šis raksts ir par salu Antarktikā. Par pilsētu skatīt rakstu Antverpene.

Anvera (franču: Île Anvers, angļu: Anvers Island, spāņu: Isla Anvers) ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala Antarktīdā. Izvietojusies Pālmera arhipelāga dienviddaļā. Žerlaša šaurums to šķir no Antarktīdas pussalas Danko krasta, Dalmaņa līcis — no Brabantas salas un Neimaijera šaurums — no Vīnkes un Dumēra salām. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas austrumu daļa kalnaina, augstākais punkts ir Fransē kalns (2821 m). Rietumu un ziemeļu daļu aizņem Marra piekalnes ledājs.

Anvera
Anvera
Anvera (Antarktīda)
Anvera
Anvera
Ģeogrāfija
Izvietojums Pālmera arhipelāgs
Koordinātas 64°36′0″S 63°30′0″W / 64.60000°S 63.50000°W / -64.60000; -63.50000Koordinātas: 64°36′0″S 63°30′0″W / 64.60000°S 63.50000°W / -64.60000; -63.50000
Platība 2432[1] km²
Garums 71 km
Platums 46 km
Krasta līnija 379 km
Augstākais kalns Fransē kalns
2821 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji ~20
Anvera Vikikrātuvē

Salu atklāja britu ekspedīcija Džona Bisko vadībā, kas 1832. gada 21. februārī izkāpa krastā tagadējā Bisko līcī, domādami atklājuši Antarktīdas cietzemi. Salas rietumu un dienvidu krastus aptuveni nokartēja vācu ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā 1874. gada janvārī. Austrumu krastu 1898. gada janvārī aptuveni nokartēja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā un kā salu noteikto cietzemi nosauca par godu Antverpenes (franču: Anvers; IPA: [ɑ̃vɛʁ]) pilsētai un provincei, kas daļēji finansēja viņa ekspedīciju.[2]

Salas dienvidu piekrastē Artura līča krastā 1955. gadā tika izveidota britu polārstacija Bāze N. Tai līdzās 1965. gadā tika izbūvēta amerikāņu Pālmeras pagaidu stacija. 1968. gadā 1,5 km tālāk tika izbūvēta tagadējā pastāvīgā stacija.

Atsauces labot šo sadaļu