Antonio Labriola

Antonio Labriola (itāļu: Antonio Labriola; dzimis 1843. gada 2. jūlijā, miris 1904. gada 12. februārī) bija itāļu filozofs, itāļu marksisma pamatlicējs.

Antonio Labriola Antonio Labriola Personīgā informācija Dzimis 1843. gada 2. jūlijā Kasino, Pāvesta valsts (Frozinones province, Lacio, Itālija) Miris 1904. gada 12. februārī (60 gadi) Roma, Itālijas karaliste (Itālija)

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija marksisms Nozīmīgas idejas marksisms kā prakses filozofija Alma mater Neapoles universitāte Ietekmējies no Markss, Hēgelis, Herbarts Ietekmējis Kroče, Gramši Nozīmīgi darbi Discorrendo di socialismo e di filosofia (1897) Valoda itāļu valoda

Mācījās Neapoles universitātē, no 1874. gada pasniedza filozofiju La Sapienza universitātē. Iesākumā būdams ideālisma filozofijas piekritējs, redzēdams politiskās reālijas, 19. gadsimta astoņdesmitajos gados pieslējās marksismam. Kaut arī formāli nebija kādas partijas vai kustības biedrs, plaši publicējās par politiskajiem jautājumiem. Sarakstījās ar tā laika redzamākajiem marksistiem Engelsu, Kautski un citiem. Ietekmējīs nākamo paaudžu politiskos domātājus, tostarp Kroči un Gramši.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antonio Labriola.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)