Ideālisms

Ideālisms ir filozofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām. Lietas pasaulē eksistē, taču tām nav substances. Epistemoloģiski ideālisms izpaužas kā skepticisms par cilvēka spējam uztvert kaut ko, kas atrodas ārpus prāta. Kā ontoloģiska doktrīna, ideālisms apgalvo, ka visa esamība savā būtībā ir garīga, un noliedz materiālismu un duālismu.

Angļu zinātnieks Džeimss Džīnss apgalvoja, ka Visums ir drīzāk diža doma nekā milzīga mašīna

Ideālisma idejas pirmsākumi atrodami gan senās Senās Indijas, gan Senās Grieķijas filozofijā jau 5. gadsimtā p.m.ē..

Terminu "ideālisms" pirmoreiz minējis Gotfrīds Leibnics 18. gadsimtā, runājot par Platona filozofiju. Ir divi ideālisma zari: objektīvais ideālisms un subjektīvais ideālisms.

Ievērojamākie ideālisma pārstāvji ir:

• Platons
• Džordžs Bērklijs
• Deivids Hjūms
• Imanuels Kants
• Johans Gotlībs Fihte
• Frīdrihs Šellings
• Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Ārējās saites

[1] Vācu ideālisms (angliski)