Antiohs I Soters
Antiohs I Soters (grieķu: Ἀντίοχος Α΄ ὁ Σωτήρ. 324/3.g. p.m.e — 261.g.p.m.e) bija hellēnistiskās Seleikīdu impērijas otrais valdnieks, bijušā Maķedonijas Aleksandra armijas ģenerāļa Seleika I Nikatora dēls.
| Antiohs I Soters Ἀντίοχος Α΄ ὁ Σωτήρ | |
|---|---|
 Antiohs uz sudraba monētas. Reversā attēlots dievs apollons. | |
| Seleikīdu impērijas valdnieks | |
|
Amatā 281. gads p.m.ē. — 261. gads p.m.ē. | |
| Priekštecis | Seleiks I Nikators |
| Pēctecis | Antiohs II Teos |
|
| |
| Dzimšanas dati |
324/323. gadā p.m.ē. Persija vai Mezopotāmija |
| Miršanas dati |
261. gadā p.m.ē. Sīrija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sīrijas Stratonīke |
| Reliģija | pagānisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuAntiohs ir dzimis vai nu Persijā vai Mezopotāmijā kā sava tēva un viņa pirmās sievas Apamas no Sogdiānas vecākais dēls. Viņa māte bija dzimusi Sogdiānas vietvalža (satrapa) ģimenē un bija viena no austrumu princesēm kuru Maķedonijas Aleksandrs izprecināja saviem ģenerāļiem, lai izplatītu grieķu kultūru. Tomēr Apama nomira, kad Antiohs vēl bija bērns un viņa tēvs apprecēja par sevi krietni jaunāko Sīrijas Stratonīki.
Sasniedzot pusaudža gadus Antiohs kaislīgi iemīlējās savā pamātē, Sīrijas Stratonīkē un viņa tēvs Seleiks, redzot, ka dēla mīlas mokas apdraud viņa dzīvību, 294.g. p.m.e. atļāva abiem apprecēties un iecēla dēlu par impērijas austrumu provinču pārvaldnieku. Abu kaislīgais mīlas stāsts vēlāk bieži tika attēlots klasicisma laikmeta mākslā. Pēc Seleika nogalināšanas 281.g. p.m.e Antiohs mantoja visu milzīgo tēva izveidoto impēriju, kas stiepās no Egejas jūras rietumos līdz par Sirdarjai un Indas upes ielejai austrumos. Pirmo valdīšanas gadu lielākais izaicinājums bija saturēt milzīgo veidojumu kopā. Gandrīz uzreiz pēc Seleika nāves Sīrijā sākās sacelšanās un tās rezultātā Antiohs bija spiests atstāt tēva iekaroto Trāķiju, līdz ar to atsakoties no turpmākas ekspansijas Eiropā. Arī Anatolijas pussalā Antiohs tā arī nespēja likvidēt patstāvīgo Bitīnijas karalisti, kā arī vairākus autonomos persiešu vietvalžus Kapadokijā.
278.g. p.m.e Anatolijas pussalā no Trāķijas iebruka vairākas ķeltu ciltis (avotos: galli). Lai arī, iesaistot Indijas kaujas ziloņus, Antioham izdevās sakaut gallus 275.g. p.m.e, viņu apmetnes Anatolijas pussalas kalnainajā centrālajā daļā saglabājās. Līdz ar to visu antīko periodu šis reģions bija zināms ar nosaukumu Galatija un savdabīgu kultūru.
Pēc 275.g. p.m.e aizvien vairāk problēmu sāka radīt dienvidsīrijas jautājums kura jau kopš Seleika laikiem atradās Ēģiptes Ptolemaju dinastijas valdnieku kontrolē. Šīs provinces piederības strīds aizsāka Pirmo Sīrijas karu, kas bija pirmais no sešiem Seleikīdu-Ptolemaju kariem par Sīrijas kontroli. Šajā karā Antioham izdevās uz laiku iekarot nelielu piekrastes joslu tomēr drīz vien viņš bija spiests atkāpties. Kara rezultātā abu valstu robežas palika nemainītas.
Ap 267.g. p.m.e Antiohs pavēlēja sodīt ar nāvi savu vecāko dēlu Seleiku par sacelšanās plānošanu valsts austrumu provincēs. Ap 262.g. p.m.e Antiohs ar militāru spēku centās mazināt Pergamas pilsētas augošo ietekmi Anatolijā, bet tika sakauts pie Sardas pilsētas. Drīz pēc tam Antiohs mira Sīrijā un viņa troni mantoja otrais dēls Antiohs II Teos.
Tiek uzskatīts, ka Antiohs I varētu būt "grieķu valdnieks", kas minēts vairākos senās Indijas Maurju impērijas rakstītajos avotos.
Literatūra
labot šo sadaļu- Mookerji, Radha Kumud (1988) [first published in 1966], Chandragupta Maurya and his times (4th ed.), Motilal Banarsidass, ISBN 81-208-0433-3
- Traver, Andrew G. (2002). From Polis to Empire, the Ancient World, c. 800 B.C.-A.D. 500: A Biographical Dictionary. Greenwood Publishing Group. ISBN 9780313309427.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antiohs I Soters.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)