Antiohs II Teos (grieķu: Ἀντίοχος Β΄ ὁ Θεός;. 286.g. p.m.e — 246.g.p.m.e) bija hellēnistiskās Seleikīdu impērijas trešais valdnieks, bijušā Maķedonijas Aleksandra armijas ģenerāļa Seleika I Nikatora mazdēls.

Antiohs II Teos
Ἀντίοχος Β΄ ὁ Θεός
Antiohs II uz sudraba monētas.
Seleikīdu impērijas valdnieks
Amatā
261. gads p.m.ē. — 246. gada p.m.ē. Jūlijs
Priekštecis Antiohs I Soters
Pēctecis Seleiks II Kalliniks

Dzimšanas dati 286. gadā p.m.ē.
Sīrija
Miršanas dati 246. gada p.m.ē. Jūlijā
Anatolijas pussala
Dzīvesbiedrs(-e) Laodīke I
Berenike
Reliģija pagānisms

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Antiohs II Teos dzimis Sīrijā sava tēva Antioha I Sotera un viņa sievas Sīrijas Stratonīkes ģimenē. Pēc sava vecākā brāļa Seleika sodīšanas ar nāvi kļuvis par troņmantinieku. Pēc sava tēva nāves 262. gada ziemā kļuva par valdnieku. Jau uzreiz pēc kāpšanas tronī Antiohs II bija spiests iesaistīties karā ar Ptolemaju Ēģipti (Otrajā Sīrijas karā), kas pamatā noritēja Anatolijas pussalas piekrastē. Daudz raižu sagādāja arī dumpīgās Anatolijas pussalas pilsētvalstis. Vēlākajos gados mēģināja atgūt sava tēva atstātos iekarojumus Trāķijā, bet nesekmīgi.

Antioha II laikā notika pirmie lielie teritorijas zaudējumi. Kamēr noritēja karš ar Ēģipti, Partijas satraps (vietvaldis) Andragors pasludināja neatkarību. Tajā pašā laikā arī valsts austrumu provincē Baktrijā vietējais satraps Diodots sacēlās pret centrālo varu un 255. g.p.m.e. izveidoja neatkarīgu indo—grieķu Baktrijas karalisti, kas turpmākajos gados turpināja izplesties Indijas rietumos. Vēlāk ap 238 g. p.m.e. turpinājās sacelšanās Partā kur satrapa Andragora vietā nāca Aršaks un tika izveidota Partas valsts, kas vēlāk pārtapa par impēriju. Šie notikumi pilnībā pārtrauca Seleikīdu impērijas kontaktus ar Indiju.

253. g.p.m.e. tika izbeigts Otrais Sīrijas karš, kad Antiohs II noslēdza mieru ar Ptolemaju II Filadelfu. Lai nostiprinātu mieru, Antiohs II apprecēja Ptolemaja II meitu Bereniki saņemot milzīgu pūru, pirms tam šķirot laulību ar savu iepriekšējo sievu Laodīki I un izsūtot viņu trimdā Efesā. Izsūtījumā Efesā Laodīke turpināja vērpt intrigas un meklēt ceļus kā atgriezties valdnieces tronī.

246. gadā pēc Ptolemaja II nāves Antiohs pameta Bereniki un jaundzimušo dēlu Antiohā un atgriezās pie Laodīkes Anatolijā. Laodīke izmantoja situāciju un noindēja Antiohu II, un viņas sabiedrotie tikmēr Antiohā nogalināja Bereniki un viņas dēlu. Pēc visu konkurentu nogalināšanas Laodīke par jauno valdnieku pasludināja savu dēlu Seleiku II. Antioha II solis pamest Bereniki bija iegansts Trešajam Sīrijas karam, kas sākās tūdaļ pēc viņa nāves.

Izmantotā literatūra

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu