Ankaras citadele

vēlā antīka un agrīno viduslaiku nocietinājums Ankaras pilsētas Altindā rajonā, Turcijā

Ankaras citadele, arī Ankaras pils (turku: Ankara Kalesi, arī Akkale pēc iekšpils nosaukuma) ir vēlā antīka un agrīno viduslaiku nocietinājums Ankaras pilsētas Altindā rajonā, Turcijā.

Ankaras citadele
Ankara Kalesi
Ankaras citadele
Ankaras citadeles panorāma 2014. gadā
Ankaras citadele (Turcija)
Ankaras citadele
Ankaras citadele
Vispārīga informācija
Tips nocietināta pils — citadele
Adrese Altindā (Altındağ) rajons
Pilsēta Ankara
Valsts Turcija
Koordinātas 39°56′30″N 32°51′54″E / 39.94167°N 32.86500°E / 39.94167; 32.86500Koordinātas: 39°56′30″N 32°51′54″E / 39.94167°N 32.86500°E / 39.94167; 32.86500
Būvniecības sākums VII gadsimts
Mājaslapa
Tīmekļa vietne

Mūsdienās citadele ir tūrisma objekts un festivālu norises vieta.

ArhitektūraLabot

Citadele sastāv no sienu iekšējās līnijas ar cieši izvietotiem torņiem, kas norobežo apmēram 350 līdz 150 m lielu laukumu, un ārējās sienu līnijas ar torņiem, kas atrodas apmēram 40 m attālumā viens no otra. Abas sienas tika uzbūvētas, izmantojot lielu daudzumu atkārtoti izmantotu mūru un materiālu. Precīzs citadeles uzcelšanas datums nav skaidrs, taču abas sienas celtas pēc persiešu ap 622. gadu veiktās Ankaras iekarošanas un nopostīšanas.[1] Foss uzskata, ka iekšējās sienas varētu būt datētas ar Konstantīna II valdīšanu 668. gadā, taču ir arī citi uzskati. Tiek uzskatīts, ka ārsienas ir būvētas nedaudz vēlāk, taču arī tam ne visi piekrīt.[2][3]

Ārējā līnija aptver visu vecpilsētu un tajā ir 20 torņi. Iekšējai līnijai, kas aptver ap 43 000 m², ir 42 torņi, pieci no tiem stūra torņi. Vairums torņu ir piecstūraini. Sienas augstums ir 14—16 metru robežās. Pati pils, izmantojot reljefu, slejas līdz 100 metru augstumā virs citadeles pamatnes.

VēstureLabot

  • Iespējams, ka nocietinājumus Altindā būvējuši jau senie heti, kas apdzīvoja šo reģionu II gadu tūkstotī p.m.ē., taču tādi nav saglabājušies.
  • II gadsimtā p.m.ē. Altindā bijusi ķeltu — galatiešu pils. Vēlāk pili pārbūvējuši romieši (imperators Karakalla 217. gadā), drīz tā cietusi pēc romiešu sakāves no persiešiem. Seno piļu akmeņi izmantoti esošās citadeles būvniecībā.
  • Pašreizējā citadele būvēta VII gadsimtā, precīzs laiks nav zināms.
  • VII gadsimtā un vēlāk Ankaru un attiecīgi arī citadeli vairākkārt iekaroja arābi (tai skaitā Hārūns ar Rašīds — 797. gadā), tomēr tā palika Bizantijas kontrolē kā svarīgs transporta mezgls un administratīvs centrs.
  • 871. gadā Ankaru uz īsu laiku savā varā pārņēma ķeceripaulikiāņi.[1]
  • 1073. gadā Ankaru iekaroja seldžuki. 1101. gadā viņus no citadeles padzina krustneši Tulūzas Raimunda vadībā, taču dažus gadus pēc to aiziešanas pilsēta atkal nonāca seldžuku rokās.[1]
  • 1118. gadā Bizantijai izdevās to atkarot, tomēr vēlākie zaudējumi piespieda viņus no pilsētas atkāpties uz visiem laikiem.[1][4]
  • 1197. gadā seldžuki, veicot līdz tam pārsvarā pareizticīgās pilsētas islamizāciju, pie ieejas iekšpilī uzbūvēja sultāna Aladīna mošeju.[5]
  • 1356. gadā Ankaru seldžukiem atņēma Osmaņu impērija.
  • 1402. gadā pilsētu iekaroja Timurs, bet nākamajā gadā tā tika nodota atpakaļ osmaņiem.
  • 1688. gadā Ankara un citadele cieta no zemestrīces.
  • 1832. gadā notika citadeles atjaunošanas darbi.
  • 1919. gadā pilsētu pēc Pirmā pasaules kara okupēja Antantes spēki, 1920. gadā tos nomainīja jaunizveidotā Turcijas Republika.

GalerijaLabot

AtsaucesLabot

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot