Andrejs Panteļējevs
Andrejs Panteļējevs (dzimis 1961. gada 13. augustā Rīgā) ir latviešu fiziķis un politiķis, ievērojams Atmodas laika notikumu dalībnieks. Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāts. Bijis PSKP, Latvijas Tautas frontes un partijas "Latvijas Ceļš" biedrs, kopš 2013. gada ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.
| Andrejs Panteļējevs | |
|---|---|
.jpg) Andrejs Panteļējevs (priekšplānā) 2015. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1961. gada 13. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
PSKP LTF Latvijas Ceļš (1993-2004) Latvijas Zaļā partija (kopš 2013) |
| Profesija | fiziķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1961. gadā Rīgā. No 1968. līdz 1979. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļā (1979—1984), pēc tam LVU aspirantūrā Teorētiskās fizikas katedrā (1984—1986). Strādāja universitātes Teorētiskās fizikas katedrā par asistentu (1986—1989).[1] Bijis LVU Komjaunatnes organizācijas sekretārs, kā arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs[1] no 1985. līdz 1987. gadam.
Politiskā darbība
labot šo sadaļuAtmodas gados iesaistījās Latvijas Tautas frontē un kļuva par tās laikraksta "Atmoda" politiskās nodaļas vadītāju (1989–1990). Kad 1990. gadā Panteļējevu ievēlēja par LR Augstākās Padomes deputātu, viņš bija starp tiem deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sākot ar 1990. gada decembri, viņš bija Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs.[1]
1993. gadā piedalījās partijas "Latvijas Ceļš" izveidē, ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bija Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs,[1] kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis.[2] 1995. gadā ievēlēts par 6. Saeimas deputātu, saglabāja NDK priekšsēdētāja amatu, kā arī bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.[3] Abos sasaukumos bija arī "Latvijas Ceļa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, 1997. gadā viņu ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju.[1] 1998. gadā ievēlēts par 7. Saeimas deputātu, bet frakcijas vadītāja krēslu viņš zaudēja Kristiānai Lībanei, saglabājot NDK priekšsēdētāja amatu un kļūstot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedru.[4]
2000. gada decembrī Panteļējevs zaudēja "Latvijas Ceļa" vadītāja amatu Andrim Bērziņam.[5] Kad 2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās "Latvijas Ceļš" nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva Saeimā, A. Panteļējevs vadīja partijas konventu, kura uzdevums bija apspriest partijas ideoloģiju un noteikt tās pamatvērtības.[6]
2004. gada martā Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis iecēla A. Panteļējevu par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, tajā pašā laikā Panteļējevam apturot savu darbību "Latvijas Ceļā".[7] I. Emsis amatu zaudēja tā paša gada decembrī, savukārt A. Panteļējevs kļuva par Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres politisko padomnieku. Gadu vēlāk viņu iecēla par Informācijas analīzes dienesta direktora vietnieku.[8] Pēc biroja likvidācijas sācis strādāt Satversmes aizsardzības birojā.[9]
2013. gadā A. Panteļējevs iestājās Latvijas Zaļajā partijā. Strādāja Aizsardzības ministrijā par parlamentāro sekretāru (2014—2017) un Veselības ministrijā par ministres Andas Čakšas biroja vadītāju (2017—2019). 2023. gada janvārī A. Panteļējevs tika apstiprināts par izglītības un zinātnes ministres A. Čakšas padomnieku.[10]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuA. Panteļējevs ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuViņš ir divreiz precējies, no pirmās laulības ar sievu Līgu[11] viņam ir divi dēli (Kārlis un Oskars), kā arī adoptēta meita — Justīne Panteļējeva,[1][7][9] kas arī darbojas politikā, ir Rīgas domes deputāte. Šobrīd šķīries.[12]
Papildus publiskajiem amatiem, Panteļējevs ir strādājis arī par grāmatu recenzentu, politikas komentētāju un sociālo zinību skolotāju Jūrmalas Valsts ģimnāzijā.[13]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «ANDREJS PANTEĻEJEVS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010.12.26. Arhivēts 2015. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Andrejs Panteļējevs». 5. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ «Andrejs Panteļējevs». 6. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ «Andrejs Panteļējevs». 7. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ «Par LC priekšsēdētāju ievēlē Andri Bērziņu». Delfi. 2000.12.11. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ «‘Latvijas Ceļa’ Konvents spriež par pamatvērtībām». Delfi. 2003.01.12. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ 7,0 7,1 «Panteļejevs kā Fenikss no pelniem Emsim pie sāniem». TvNET. 2004.03.31. Skatīts: 2010.12.26.[novecojusi saite]
- ↑ «Panteļējevs strādās vadošā amatā ar drošību saistītā dienestā». Apollo. 2005.12.08. Skatīts: 2010.12.26.[novecojusi saite]
- ↑ 9,0 9,1 «Ko tagad dara Andrejs Panteļējevs?». Kas jauns?. 2009.12.17. Skatīts: 2010.12.26.
- ↑ «Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos būs Andrejs Panteļējevs | Izglītības un zinātnes ministrija». www.izm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-28.
- ↑ «Valsts amatpersonu deklarācijas - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 2002-12-20. Skatīts: 2023-07-06.
- ↑ «Jutos izmisis būt ar savām problēmām viens. Saruna ar ekspolitiķi Panteļējevu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-21.
- ↑ «Panteļējevs tagad strādā skolā: «Ieklausījos savā sirdsbalsī»». www.santa.lv. Skatīts: 2023-07-06.