Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. LNSO misija ir piedāvāt klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt, ārvalstu publiku — ar Latvijas mūzikas dārgumiem.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Karogs: Latvija Latvija
Žanri Klasiskā mūzika
Darbības gadi 1926—
Mājaslapa lnso.lv

Viens no LNSO darbības galvenajiem virzieniem ir arvien jaunas auditorijas piesaistīšana ar izglītojošām programmām mūsdienīgā, radoši pārsteidzošā formā.

LNSO darbība sešas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā — Lielo mūzikas balvu (1993, 2009, 2012, 2013, 2016 un 2019).[1]

Kopš 2013. gada novembra LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Eiropas, Ķīnas un Japānas labāko orķestru pieprasītais maestro Andris Poga, kurš no 2021./2022. gada sezonas vadīs Stavangeres simfonisko orķestri Norvēģijā. Franču mūzikas kritiķe Florānsa Mišela par Andri Pogu saka: “Viņš vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Nepaļaujas uz nejaušību savās iecerēs, līdz ar to skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, un to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija.”[2]

Orķestra iepriekšējo māksliniecisko vadītāju sarakstā nozīmīgākie ir Jānis Mediņš, Leonīds Vīgners, Edgars Tons, Vasilijs Sinaiskis (kopš 2017. gada — LNSO goda viesdiriģents), Olari Eltss un Karels Marks Šišons. Viesdiriģentu vidū — pasaulslavenie latvieši Arvīds Jansons, Mariss Jansons un Andris Nelsons, arī Vladimirs Fedosejevs, Valērijs Gergijevs, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Kirils Kondrašins, Kurts Mazūrs, Kšištofs Pendereckis, Genādijs Roždestvenskis, Jevgēņijs Svetlanovs, Jurijs Simonovs un daudzi citi.

Beidzamajos sešos gados LNSO uzstājies Frankfurtes Alte Oper, Parīzes filharmonijā un Elizejas lauku teātrī, Eksanprovansas Lielajā teātrī un daudzās citās Eiropā nozīmīgās koncertzālēs. Orķestris piedalījies festivālos Francijā, Vācijā un Šveicē, kā arī Bratislavas mūzikas festivālā. LNSO sadarbības partneri beidzamajās turnejās bija spožā vijolniece Baiba Skride, izcilais čellists Aleksandrs Kņazevs, ģeniālie pianisti Nikolass Angeličs un Boriss Berezovskis, jaunie supertalanti Luks Geņušs un Likā Debargs.

Kopš 2015. gada LNSO augusta beigās Latvijas reģionālajās akustiskajās koncertzālēs rīko mūzikas festivālu ģimenei un draugiem “LNSO vasarnīca".

Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti labot šo sadaļu

Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti

Diriģenti labot šo sadaļu

Galvenie viesdiriģenti

Asistentdiriģenti labot šo sadaļu

Bērnu izglītojošo koncertu diriģents labot šo sadaļu

Nosaukuma vēsture labot šo sadaļu

  • 1926—1938: Rīgas radiofona simfoniskais orķestris
  • 1938—1940: Latvijas radiofona simfoniskais orķestris
  • 1941—1957: Latvijas PSR Radiokomitejas simfoniskais orķestris
  • 1957—1965: Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas simfoniskais orķestris
  • 1965—1970: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas simfoniskais orķestris
  • 1970—1978: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts televīzijas un radio simfoniskais orķestris
  • 1978—1986: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris
  • 1986—1990: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts akadēmiskais simfoniskais orķestris
  • 1990-: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Lielā mūzikas balva - Laureāti». www.muzikasbalva.lv (angļu). Skatīts: 2018-09-13.
  2. «Latvijas Nacionālais Simfoniskais Orķestris». lnso.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-25.[novecojusi saite]
  3. LNSO. «Intervija ar jauno LNSO diriģentu Jāni Stafecki». LNSO (latviešu), 2023-02-09. Skatīts: 2023-02-18.

Ārējās saites labot šo sadaļu