Andrejs Bubinduss (1891—1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Andrejs Bubinduss
Latvijas armijas pulkveža formas tērpā (1934)
Latvijas armijas pulkveža formas tērpā (1934)
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 12. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kuldīga, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 18. maijā (50 gadi)
Valsts karogs: Krievijas PFSR Usoļlags, KPFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālis
Dienesta laiks 1908—1917
1918—1920
1920—1940
Valsts Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1891. gada 12. augustā Kuldīgā. Mācījās Kuldīgas pilsētas skolā, pēc tās beigšanas 1908. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijas 65. Leibgvardes pulkā bet 1909. gadā viņu nosūtīja mācīties uz Odesas junkurskolu. 1912. gadā podporučika pakāpē viņš tupināja dienestu 335. kājnieku pulkā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā saņēma poručika dienesta pakāpi, bet pēc gada štābkapteiņa dienesta pakāpi, bija rotas komandieris, no 1917. gada maija pulka saimniecības priekšnieks.

Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. gada februāra līdz aprīlim A. Bubinduss komandēja 4. musulmaņu strēlnieku divīzijas (komandieris Eduards Aire) 15. pulku. 1918. gada augustā viņš iestājās Sibīrijas (vēlākas Kolčaka) armijas 26. Šadrinskas kalnu strēlnieku pulkā kā bataljona komandieris, bet vēlāk pulka saimniecības priekšnieks. 1919. gada 10. oktobrī A. Bubinduss iestājās 1. Latviešu (Troickas) strēlnieku bataljonā, kur ieguva kapteiņa dienesta pakāpi.

1920. gada novembrī kapteinis Bubinduss caur Vladivostokas ostu atgriezās dzimtenē. No 1921. gada dienēja 1. Latvijas strēlnieku pulkā, bija saimniecības priekšnieks. 1922. gadā A. Bubinduss saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi un stājās Jātnieku pulka saimniecības priekšnieka amatā, bet no 1924. gada – pulka komandiera palīgs. 1926. gadā A. Bubindusu iecēla par 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieri. Pēc Virsnieku akadēmisko kursu pabeigšanas pulkvedis A. Bubinduss 1927. gadā kļuva par Virsnieku kursu priekšnieku, bet 1930. gadā par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku. 1934. gadā A. Bubindusu iecēla par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri, 1935. gadā – par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, bet 1939. gadā – par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. No 1939. gada novembra A. Bubinduss bija 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā A. Bubinduss saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi, kļuva par Latvijas Tautas armijas Vidzemes divīzijas komandiera palīgu, un augustā uz īsu brīdi – par Augstākās kara skolas priekšnieku. Pēc 24. latviešu strēlnieku korpusa izveides 1940. gada septembrī viņu atvaļināja no dienesta. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā A. Bubindusu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometni Krievijā. 1942. gada 18. maijā viņam nometnē izpildīja nāvessodu.[1]

Savas militārās karjers laikā A. Bubinduss saņēma Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu; Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.