Amorieši
Amorieši, arī amonieši[1] (ivritā: עַמּוֹן, Ammon) — semītiski runājoša nomadu cilšu grupa, kas 24.—16. gadsimtā p.m.ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs. Pamazām pārgāja uz vietsēžu dzīvesveidu Akadas pakļautībā. Ap 2024. gadu. p.m.ē. kopā ar elamiešiem sagrāva Ūras III dinastijas valsti, bet ap 1894. gadu p.m.ē. ņēma dalību Babilonijas valsts izveidē. 14.—1. gadsimtā p.m.ē. bija izveidojuši Amonas valsti pašreizējās Jordānijas ziemeļdaļā austrumos no Jordānas upes. Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas vietā atradās amoriešu galvaspilsēta Raba jeb Rabatamona.
Apdzīvoja mūsdienu Sīrijas, Jordānijas un Palestīnas zemes līdz XI gs., kad tos pakāpeniski asimilēja senebreji.[2] Daudzas ziņas par amoriešiem nāk no senebreju svētajiem rakstiem — Vecās Derības, kurā minēts, ka amorieši pielūguši dievu Milkomu un/vai Molohu.[3]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amorieši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |