Ūra

Šumeras pilsētvalsts Divupē

Ūra bija nozīmīga Šumeras pilsētvalsts Divupē mūsdienu Irākas teritorijā. Senatnē atradās netālu no Eifratas ietekas Persijas līcī, kas pavēra plašas iespējas tirdzniecībai. Mūsdienās pilsētas drupas atrodas tālu no Persijas līca krasta, apmēram 16 kilometrus no mūsdienu Nāsirījas.

Ūra
Ziggurat of Ur.jpg
Ūras zikurāts
Ūra (Irāka)
Ūra
Ūra
Atrašanās vieta Valsts karogs: Irāka Irāka
Reģions Tuvie Austrumi
Koordinātas 30°57′42″N 46°06′18″E / 30.96167°N 46.10500°E / 30.96167; 46.10500Koordinātas: 30°57′42″N 46°06′18″E / 30.96167°N 46.10500°E / 30.96167; 46.10500
Platība 71 ha
Vēsture
Dibināšana ap 3800. gadu p.m.ē.
Pamešana ap 500 gada p.m.ē.
Piezīmes
Izrakumi 1853–1854, 1922–1934
Stāvoklis drupas
Oficiālais nosaukums: Dienvidirākas purvi
Tips Jaukta
Kritērijs iii, v, ix, x
Iekļauts 2016. (40. sesija)
Aizsardzības nr. 1481-006
Valsts Karogs: Irāka Irāka
Reģions Arābu valstis

5. gadu tūkstotī p.m.ē. Ūrā parādījušās pirmās cilvēku apmetnes, nākamajā gadu tūkstotī tā kļuva par pilsētu, 25. gadsimtā — par spēcīgu pilsētvalsti.[1] Apmēram 21. gadsimtā kļuva par Šumeras un Akadas galvaspilsētu, līdz to ap 2003. gadu p.m.ē. ieņēma elamieši.[1] Ūra bija gan Babilonijas, gan Ahemenīdu tirdzniecības un amatniecības centrs.[1] Panīkusi 4. gadsimtā p.m.ē.[1]

Ievērojamākie arheoloģiskie izrakumi notikuši no 1853. līdz 1854. gadam un no 1922. līdz 1934. gadam. Pilsētā atrodas Ūras zikurāts, kas veltīts pilsētas dievam Nannam jeb Sinam. Pēc Vecās Derības rakstiem Ābrams ir cēlies no "Haldiešu Ūras", kura dažkārt tiek identificēta kā Ūra.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot