Ūra

Ūra bija nozīmīga Šumeras pilsētvalsts Divupē mūsdienu Irākas teritorijā. Senatnē atradās netālu no Eifratas ietekas Persijas līcī, kas pavēra plašas iespējas tirdzniecībai. Mūsdienās pilsētas drupas atrodas tālu no Persijas līca krasta, apmēram 16 kilometrus no mūsdienu Nāsirījas.

Ūra
Ūras zikurāts
Ūra
Atrašanās vieta	Irāka
Reģions	Tuvie Austrumi
Koordinātas	30°57′42″N 46°06′18″E
Platība	71 ha
Vēsture
Dibināšana	ap 3800. gadu p.m.ē.
Pamešana	ap 500 gada p.m.ē.
Piezīmes
Izrakumi	1853–1854, 1922–1934
Stāvoklis	drupas
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Dienvidirākas purvi
Tips	Jaukta
Kritērijs	iii, v, ix, x
Iekļauts	2016. (40. sesija)
Aizsardzības nr.	1481-006
Valsts	Irāka
Reģions	Arābu valstis

5. gadu tūkstotī p.m.ē. Ūrā parādījušās pirmās cilvēku apmetnes, nākamajā gadu tūkstotī tā kļuva par pilsētu, 25. gadsimtā — par spēcīgu pilsētvalsti. Apmēram 21. gadsimtā kļuva par Šumeras un Akadas galvaspilsētu, līdz to ap 2003. gadu p.m.ē. ieņēma elamieši. Ūra bija gan Babilonijas, gan Ahemenīdu tirdzniecības un amatniecības centrs. Panīkusi 4. gadsimtā p.m.ē.

Ievērojamākie arheoloģiskie izrakumi notikuši no 1853. līdz 1854. gadam un no 1922. līdz 1934. gadam. Pilsētā atrodas Ūras zikurāts, kas veltīts pilsētas dievam Nannam jeb Sinam. Pēc Vecās Derības rakstiem Ābrams ir cēlies no "Haldiešu Ūras", kura dažkārt tiek identificēta kā Ūra.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)