Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš
Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš jeb ASV Neatkarības karš, pazīstams arī kā Amerikas Neatkarības karš (angļu: American War of Independence),[2] kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par Amerikas Revolūcijas karu (American Revolutionary War),[3] bija bruņots konflikts, kas 1775. gadā sākās starp Lielbritānijas Karalisti un tās trīspadsmit Ziemeļamerikas Atlantijas krasta kolonijām.[3] Amerikāņu kontinentālā armija Džordža Vašingtona vadībā ar Francijas kara flotes palīdzību līdz 1783. gadam uzvarēja Lielbritānijas karalistes un tās vācu un indiāņu sabiedroto karaspēku, šī uzvara sekmēja Amerikas Savienoto Valstu izveidi 1787. gadā.
| ASV Neatkarības karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Džordžs Vašingtons un viņa karaspēks šķērso Delavēras upi 1776. gadā (glezna, 1851. gads) | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 ASV  Francija |
.svg){kind=small} Lielbritānija Lojālisti | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Horācijs Geitss Tadeušs Koscjuško |
Džordžs III Čārlzs Kornvoliss | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 8 500 kaujas laukā bojā gājuši[1] | |||||||
Priekšvēsture
labot šo sadaļuAttiecības starp Lielbritānijas Karalisti un Amerikas kolonijām saasinājās pēc Septiņgadu kara, kad 1763. gadā briti ieguva kontroli pār gandrīz visu Ziemeļamerikas kontinentu, palielināja koloniju nodokļu slogu un ierobežoja to ekonomisko attīstību un tiesības. 1773. gada 16. decembrī Bostonas nemiernieki uzbruka ostā stāvošajam britu buriniekam un izmeta pār bortu 342 kastes ar tēju, ko vēsturnieki vēlāk nodēvēja par "Bostonas tējas dzeršanu".
1774. gada 5. septembrī Filadelfijā sanāca Pirmais kontinentālais kongress. Lai gan 13 koloniju delegāti apstiprināja lojalitāti Lielbritānijas karalim, taču vienlaikus arī aicināja boikotēt britu preces līdz koloniju attīstību ierobežojošo likumu atcelšanai. Lielbritānijas valdība 1775. gada 19. aprīlī Masačūsetsas kolonijā lika arestēt pretestības vadītājus, kas bija tiešais kara sākšanās iemesls.
Norise
labot šo sadaļu1775. gada 19. aprīlī no Bostonas sūtītā britu karaspēka vienība cieta sakāvi kaujās Masačūsetsā pie Leksingtonas un Konkordas, bet 10. maijā amerikāņu patrioti pulkveža Ītana Allena un Benedikta Arnolda vadībā aplenca Tikonderogas fortu un piespieda padoties britu garnizonam, kas apsargāja munīcijas noliktavu. 10. maijā Otrais kontinentālais kongress ievēlēja Džordžu Vašingtonu par amerikāņu kontinentālās armijas pavēlnieku. 16. jūnijā briti sakāva amerikāņus Bunkerhilas kaujā, bet 9. decembrī zaudēja Lielā tilta kauju un evakuēja Virdžīnijas koloniju. 31. decembrī briti atvairīja uzbrukumu Kvebekai.
1776. gada 4. jūlijā Otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma Tomasa Džefersona sagatavoto ASV Neatkarības deklarāciju, kas pasludināja 13 Ziemeļamerikas kolonijas par neatkarīgām, izveidojot Amerikas Savienotās Valstis. 16. septembrī amerikāņu kolonisti sakāva britus Hārlemas kaujā Ņujorkā, bet 16. novembrī britu un viņu sabiedroto vāciešu spēki ieņēma Vašingtonas fortu. Trentonas kaujā 26. decembrī Džordža Vašingtona vadītā armija veica negaidītu uzbrukumu Hesenes karaspēkam, sagūstot 800–900 ienaidnieka karavīru.
1777. gada 3. janvārī amerikāņu spēki ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā uzvarēja britu spēkus Prinstonas kaujā. 6. augustā tagadējā Ņujorkas štatā norisinājās Oriskani kauja, kas bija viena no asiņainākajām Amerikas Neatkarības kara kaujām. 16. augustā Beningtonas kaujā Vermontā amerikāņi ģenerāļa Džona Stārka vadībā sakāva britu sabiedroto Braunšveigas karaspēka vienību. 13. septembrī no Monreālas sūtītie britu spēki ģenerāļa Bergoina (Burgoyne) vadībā šķērsoja Hudzonas upi pie Saratogas, taču nokļuva aplenkumā un 17. oktobrī padevās amerikāņiem, kas iezīmēja pavērsienu kara gaitā.
Francijas flote, kas atbalstīja ASV, guva izšķirošo uzvaru pār britiem Česapīka līča (Chesapeake Bay) kaujā 1781. gada 5. septembrī, un 19. oktobrī britu spēki lorda Kornvolisa vadībā padevās franču un amerikāņu spēkiem Džordža Vašingtona un Žana Batista vadībā.
1782. gada 30. novembrī amerikāņi un briti Parīzē parakstīja pamiera līgumu, bet 1783. gada 19. aprīlī ASV Kongress pasludināja Amerikas neatkarības karu par pabeigtu. Parīzē 1783. gada 3. septembrī noslēdza miera līgumu, kurā Lielbritānijas karaliste atzina 13 koloniju neatkarību, atsakoties no teritorijas uz austrumiem no Misisipi upes.
-
13 Lielbritānijas kolonijas pirms kara sākuma (1775) -
Pirmās kaujas ziemeļos, amerikāņu uzbrukumi (zilās bultas) 1775.-1776. gadā -
Britu pretuzbrukumi (sarkanās bultas) 1776.-1777. gadā -
Britu uzbrukumi 1777.-1778. gadā -
Franču kara flotes iesaiste 1778.-1779. gadā -
Spāņu, franču un indiāņu iesaiste 1779.-1780. gadā -
Neatkarīgo Amerikas valstu karte pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas (1783)
Sekas
labot šo sadaļuASV Neatkarības karš bija pirmais bruņotais konflikts Jauno laiku vēsturē, kurā kolonijas izcīnīja politisko patstāvību no Eiropas impērijām.[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://books.google.lv/books?id=kNzCDgAAQBAJ&redir_esc=y
- ↑ Richard Holmes. «The American War of Independence: The Rebels and the Redcoats». bbc.co.uk. British Broadcasting Corporation, 2013. gada 30. augusts. Skatīts: 2017. gada 18. jūlijs.
- ↑ 3,0 3,1 Willard M. Wallace. «American Revolution». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2017. gada 18. jūlijs.
- ↑ John M. Ludlow. The War of American Independence, 1775-1783. Boston : Estes and Lauriat, 1876. 1. lpp. ISBN 0-011-698-683-8.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- John M. Ludlow. The War of American Independence, 1775-1783. Boston : Estes and Lauriat, 1876. ISBN 0-011-698-683-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Dokumentāla filma par ASV Neatkarības karu (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |