Trīspadsmit kolonijas

Trīspadsmit kolonijas bija 13 Apvienotās Lielbritānijas karalistes aizjūras teritorijas Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu, kas izveidojās 17. un 18. gadsimtā. Trīspadsmit koloniju militārā savienība, kurā ietilpa Delavēra, Pensilvānija, Ņūdžersija, Džordžija, Konektikuta, Masačūsetsa, Mērilenda, Dienvidkarolīna, Ņūhempšīra, Virdžīnija, Ņujorka, Ziemeļkarolīna un Rodailenda, 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas Karalistes.

The Thirteen Colonies Trīspadsmit kolonijas 1607 – 1776 → Karogs Location of {{{sugasvārds}}} Trīspadsmit kolonijas 1775. gadā (attēlotas sarkanajā krāsā) Pārvaldes centrs neviena (administratīva vadība no) Londonas Valoda(s) angļu,vācu, nīderlandiešu, Amerikas ieziemiešu valodas Valdība Koloniālā konstitucionālā monarhija Vēsture  - Dibināta 1607  - Likvidēta 1776

Kari ar Franciju

Kaimiņattiecības starp franču un britu kolonistiem Ziemeļamerikā noveda pie biežām savstarpējām sadursmēm, turklāt frančiem palīdzēja indiāņi, ar kuriem viņi sapratās daudz labāk nekā briti.

Pirmais karš notika 1690.–1697. gadā par Akadiju (Jaunskotiju), ko briti vēlējās ieņemt, bet karš viņiem bija neveiksmīgs. 1701.–1713. gada karš, kas beidzās ar Utrehtas mieru, Jaunanglijai tika pievienota Akādijas dienvidu daļa.

1755. gadā briti uzsāka karu Amerikā, kas ilga līdz 1763. gadam, vienlaikus ar Septiņgadu karu Eiropā. 1775. gada pavasarī trīspadsmit kolonijas kopīgi uzsāka militāru pretestību Lielbritānijas virskundzībai, kas pārauga ASV Neatkarības karā.

• 
  Anglijas un Francijas Ziemeļamerikas kolonijas (1702)
• 
  Karš ar frančiem un indiāņiem (1755–1763)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīspadsmit kolonijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)