Trīspadsmit kolonijas

Trīspadsmit kolonijas bija grupa ar britu aizjūras teritorijām, kas tika izveidotas 17. un 18. gadsimtā un atradās Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu. Kā "trīspadsmit kolonijas" tās plašāk kļuva pazīstamas tad, kad 1775. gada pavasarī tās kopīgi uzsāka militāru pretestību Lielbritānijas virskundzībai Ziemeļamerikas kontinentā, kas turpmākajos gados pārauga ASV Neatkarības karā. Trīspadsmit kolonijas, kas gala rezultātā 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas, bija: Delavēra, Pensilvānija, Ņūdžersija, Džordžija, Konektikuta, Masačūsetsa, Mērilenda, Dienvidkarolīna, Ņūhempšīra, Virdžīnija, Ņujorka, Ziemeļkarolīna un Rodailenda.

The Thirteen Colonies Trīspadsmit kolonijas 1607 – 1776 [[Image:|border|30px]] [[Apvienotās Kolonijas|→]] Karogs Location of {{{sugasvārds}}} Trīspadsmit kolonijas 1775. gadā (attēlotas sarkanajā krāsā) Pārvaldes centrs neviena (administratīva vadība no) Londonas Valoda(s) angļu,vācu, nīderlandiešu, Amerikas ieziemiešu valodas Valdība Koloniālā konstitucionālā monarhija Vēsture  - Dibināta 1607  - Likvidēta 1776

Kari ar Franciju

Kaimiņattiecības starp franču un britu kolonistiem Ziemeļamerikā noveda pie biežām savstarpējām sadursmēm, turklāt frančiem palīdzēja indiāņi, ar kuriem viņi sapratās daudz labāk nekā briti.

Pirmais karš notika 1690.–1697. gadā par Akadiju (Jaunskotiju), ko briti vēlējās ieņemt, bet karš viņiem bija neveiksmīgs. 1701.–1713. gada karš, kas beidzās ar Utrehtas mieru, Jaunanglijai tika pievinota Akādijas dienvidu daļa.

1755. gadā briti uzsāka karu Amerikā, kas ilga līdz 1763. gadam, vienlaikus ar Septiņgadu karu Eiropā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīspadsmit kolonijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)