Vikipēdija

Ambistomas

Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.[1] Šajā grupā apvienotas 34 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas. Visas ambistomas mājo Ziemeļamerikā, un to izplatība sākas ar Aļasku un beidzas ar Meksiku.[1] Vispazīstamākās ambistomu sugas ir aksolotls (Ambystoma mexicanum), Rietumkrasta tīģersalamandra (Ambystoma mavortium) un tīģersalamandra (Ambystoma tigrinum), kuras visas ir ļoti populāras akvāriju sugas salamandru mīļotājiem.

Ambistomas
Ambystoma (Tschudi, 1838)
Punktainā salamandra (Ambystoma maculatum)
Punktainā salamandra (Ambystoma maculatum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaAstainie abinieki (Caudata)
ApakškārtaSalamandru apakškārta (Salamandroidea)
DzimtaAmbistomu dzimta (Ambystomatidae)
ĢintsAmbistomas (Ambystoma)
Ambistomas Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

 
Aksolotls (Ambystoma mexicanum) nekad neiziet pilnu metamorfozi un visu mūžu dzīvo zem ūdens
 
Rietumkrasta tīģersalamandra (Ambystoma mavortium) ir viena no lielākajām salamandru sugām pasaulē

Visas ambistomu sugas nērš ūdenī ikrus, no kuriem izšķiļas kāpuri, kas šajā attīstības posmā dzīvo ūdenī. Lielākā daļa sugu iziet pilnu attīstības metamorfozi un no ūdenī dzīvojošiem kāpuriem kļūst par sauszemes, turklāt alās dzīvojošiem pieaugušajiem īpatņiem. Tomēr daļai sugu saglabājas kāpura īpašības visu mūžu.[1] Pazīstamākā suga, kura savā attīstībā neveic metamorfozi, ir aksolotls. Savvaļā šī suga, visticamākais, ir izmirusi, bet ir saglabājusies nebrīves populācija, turklāt samērā liela. Tā ir viena no populārākajām akvāriju salamandru sugām, kura tiek audzēta nebrīvē jau kopš 19. gadsimta. Līdz ar to, lai gan suga vairs nav sastopama savvaļā, tai iznīcība kopumā nedraud.[1]

Sauszemes ambistomas labot šo sadaļu

Uz sauszemes dzīvojošās ambistomas ir spēcīgas salamandras ar masīvām kājām un astēm. Rietumkrasta tīģersalamandra un tīģersalamandra ir lielākās Ziemeļamerikā dzīvojošās sauszemes salamandras. Ar tām konkurēt var tikai sauszemes sugas no Klusā okeāna milzu salamandru dzimtas (Dicamptodontidae), bet vienīgā, kas tās pārspēj, ir ūdenī dzīvojošā milzu salamandra (Cryptobranchus alleganiensis).[1] Rietumkrasta tīģersalamandrai un tīģersalamandrai ir arī lieli kāpuri, kuri pirms metamorfozes par pieaugušiem īpatņiem, sasniedz gandrīz 13 cm garumu. Turklāt šie lielie kāpuri atgādina aksolotlus. Šīs līdzības dēļ tos akvāriju salamandru mīļotāji ļoti bieži sajauc.[1] Lielākajai daļai ambistomu ir tumšs ķermenis, kuru rotā košu krāsu raibumi.

Sauszemes ambistomas lielāko daļu no dienas pavada alās zem zemes, kur tās meklē barību: sliekas, gliemjus, kukaiņus un to kāpurus. Tās alas izrok pašas vai izmanto citu dzīvnieku esošās alas. Tās slēpjas arī zem akmeņiem, klinšu spraugās, zem kritušiem kokiem, ierokas sūnās un citās meža kritalās.[2] Ambistomas savvaļā ir ļoti grūti novērojamas, jo tās pamatā visu laiku atrodas zem zemes. Ziemeļu reģionu sugas šajās alās ziemas periodā ieslīgst arī ziemas guļā. Visas salamandras ir vientuļnieces un barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem. Pieaugušie īpatņi pavasaros atgriežas savās dzimtajās ūdenstilpēs, lai pārotos. Lietainās naktīs ambistomas veic pavasara migrāciju uz dzimto dīķi. Gada laikā tā ir attālinājusies no ūdenstilpes par apmēram 120 metriem. Ļoti bieži vasarās šīs seklās tilpes ir sausas, bet pavasarī, kūstot sniegiem, tās atkal uzpildās ar ūdeni. Šādās pavasara ūdeņu tilpēs salamandru ikri ir pasargāti no zivīm, kuras tos labprāt apēstu.[2] Tieši migrācijs laikā ir visvieglāk un ērtāk novērot ambistomas, kuras simtiem vienlaicīgi veic šo ceļojumu. Sasnieguši dīķi, tēviņi ielaiž ūdenī spermas piciņas, kuras nogrimst uz grunts, savukārt mātītes tur tās uzlasa.[2]

Vairošanās labot šo sadaļu

 
Punktainās salamandras (Ambystoma maculatum) ikru pika
 
Andersona salamandra (Ambystoma andersoni)
 
Garpirkstu salamandra (Ambystoma macrodactylum)
 
Marmorsalamandra (Ambystoma opacum)

Visas ambistomas vairojas ar iekšējo apaugļošanos un ūdenī nēršot ikru pikas (olas želejveida masā), kas atkarībā no sugas var būt izmērā no golfa bumbiņas līdz tenisa bumbiņai.[2] Kāpuri no olām izšķiļas pēc 4—7 nedēļām un tie turpina dzīvot zem ūdens,[2] tiem ir trīs pāri ārējo žaunu, kas atrodas uzreiz aiz galvas virs žaunu spraugām. Visiem kāpuriem ir plata astes spura, kura uz muguras sākas pie galvas pamatnes un beidzas astes galā, bet zem vēdera tā sniedzas līdz kloākai. Drīz pēc izšķilšanās no ikriem kāpuriem sāk attīstīties kājas. Priekškājām ir četri pirksti, pakaļējām pieci. Acis novietotas plati un tām nav plakstiņu. Daudzām sugām kāpuri īsi pirms metamorfozes sasniedz pieauguša īpatņa lielumu, piemēram, tīģersalamandrai. Metamorfozes laikā kāpuram izzūd žaunas un astes spura. To aste, āda un kājas kļūst masīvākas, biezākas. Attīstās plakstiņi un plaušas, un salamandras kļūst par sauszemes dzīvniekiem.[2]

Sistemātika labot šo sadaļu

Ambistomu dzimta (Ambystomatidae)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Salamandroidea (Fitzinger, 1826): Suborder, advanced salamanders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 16. oktobrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Mole Salamanders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. martā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ambistomas&oldid=3527073"