Akvārijs

Akvārijs (latīņu: aquarium, no aqua — 'ūdens' un arium — 'vieta') ir mākslīgā ekosistēma, caurspīdīga tvertne ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.

Mājas akvārijs

Parasti ar terminu akvārijs tiek saprasts mājas vai nelielu publisku telpu akvārijs, kas paredzēts akvārija zivtiņu audzēšanai un uzturēšanai mājas apstākļos vai apmeklētāju rekreācijai; tehnisku iemeslu dēļ šo akvāriju tilpums nepārsniedz vienu kubikmetru. Lielie publiskie akvāriji ir paredzēti ūdens floras un faunas apskatei, un tie parasti ir izvietoti zooloģiskajos dārzos vai speciālās tam paredzētās celtnēs, un var sasniegt pat vairāku tūkstošu kubikmetru tilpumu.

Akvārijā var uzturēt gandrīz visas dzīvās būtnes, kas dabiski mīt ūdenī: jūras un saldūdens zivis, augus, vēžveidīgos, gliemjus, abiniekus, rāpuļus un koraļļus.

Lai akvārijā uzturētu bioloģisko līdzsvaru, tiek izmantotas dažādas ierīces: aeratori, mehāniskie un bioloģiskie filtri, termostati, termometri u.c.

Akvārijā ar tajā mītošo radību atkritumvielām (urīnu, izkārnījumiem) palīdz tikt galā derīgās baktērijas, ūdensaugi un regulāras, daļējas ūdensmaiņas. No atkritumvielām īpaši bīstami ir slāpekļa savienojumi — amonjaks/amonijs un nitrīti. Tie spēj apdedzināt akvārija iemītnieku žaunas un ādu, smacēt, kā arī radīt bojājumus visām orgānu sistēmām. Lai ar tiem tiktu galā, ir svarīgi akvārijā pirms iemītnieku ievietošanas izaudzēt derīgās baktērijas, kas atbrīvo akvāriju no šiem savienojumiem, pārvēršot tos mazāk kaitīgās vielās — nitrātos. Nitrātu daudzumu akvārijā iespējams kontrolēt ar regulārām ūdens maiņām un ūdensaugiem. Nitrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 40 mg litrā (jutīgākiem iemītniekiem ieteicamā koncentrācija ir zem 20 mg litrā). Derīgās baktērijas akvārijā ir jāsāk audzēt aptuveni mēnesi pirms iemītnieku ielaišanas. Tam ir jāizmanto ūdens kondicionieris (tas aizvāc no ūdensvada ūdens hloru, kas neļauj augt baktērijām), ūdens filtrs, ko ievieto akvārijā (baktēriju mājvieta), un zivju barība. Baktērijas audzē, akvārijā regulāri ieberot nelielu daudzumu zivju barības, tā it kā tajā jau atrastos zivis vai citi iemītnieki. Baktēriju augšanu var pārbaudīt, izmantojot zooveikalos iegādājamos amonjaka/amonija, nitrītu un nitrātu testus. Sākumā ar tiem ūdenī būs novērojams tikai amonjaks/amonijs. Pieaugot derīgo baktēriju kolonijām, akvārija ūdenī sāks parādīties nitrīti un visbeidzot — nitrāti.

Zivtiņu turēšanai vēlamais akvārija izmērs ir ne mazāks par 10 litriem. Maziem akvārijiem ir grūti piemeklēt tajos ietilpstošas ierīces, kas nepieciešamas bioloģiskā līdzsvara un temperatūras uzturēšanai. Mazos akvārijos ūdens parametri ir ļoti svārstīgi un tajos strauji var uzkrāties akvārija iemītniekiem bīstamas atkritumvielas. Šī iemesla dēļ mazi akvāriji (10-20 litri) ir vairāk piemēroti pieredzējušiem akvāriju turētājiem. Iesācējiem piemērotāks izmērs ir 40 vai 60 litri. Ūdens trauki zem 10 litriem nav piemēroti nekādu zivtiņu turēšanai.