Alfons Vilhelms Roberts Rebane (igauņu: Alfons Vilhelm Robert Rebane; 1908—1976) bija igauņu virsnieks, pulkvedis. Visvairāk apbalvotais igauņu virsnieks Otrā pasaules kara laikā. Apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieku krustu (ar ozollapām). 20. gadsimta 50. gados darbojies arī britu izlūkdienestā (MI6) un pārraudzījis operācijas Džungļi norisi okupētajā Igaunijā.

Alfons Rebane
Alfons Vilhelm Robert Rebane
Alfons Rebane Igaunijas armijas uniformā 1940.g.
Alfons Rebane Igaunijas armijas uniformā 1940.g.
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 24. jūnijā
Krievijas Impērija, Vidzemes guberņa, Valga
Miris 1976. gada 8. martā (67 gadi)
Valsts karogs: Vācija, Augsburga.
Tautība Igaunis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Štandartenfīrers(pulkvedis),
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Valsts karogs: VācijaVācija
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Struktūra Sauszemes bruņoties spēki
Vienība 658. Austrumu bataljons
20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1)
Komandēja 47. Ieroču grenadieru pulks
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Igaunijas Aizsardzības līgas Baltais krusts (3.šķira)
Aizsargu nopelnu krusts
Dzelzs krusts (I un II šķiras)
Kājnieku trieciena nozīme (sudraba)
Tuvcīņas nozīme (sudraba)
Kara nopelnu krusts ar zobeniem (2.šķira)
Austrumu frontes medaļa
Medaļa par drošsirdību austrumtautu piederīgajiem (sudraba)
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (ar ozollapām)
Izglītība Tērbatas Universitāte
Igaunijas Aizsardzības akadēmija.

Biogrāfija labot šo sadaļu

Alfons Rebane dzimis 1908. gada 24. jūnijā Valgā dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Valgā arī guvis pirmo izglītību. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlās uz Narvu, kur 1920. gadā Alfons sāka apmeklēt krievu vidusskolu.[1] No 1926. līdz 1929. gadam studējis Tērbatas Universitātē. Kļuvis par igauņu studentu korporācijas Fraternitas Estica biedru.[2] Absolvējis arī Igaunijas aizsardzības akadēmiju ar izcilību un 1929. gadā uzsācis militāro dienestu kā leitnants uz bruņuvilciena.

1933. gadā paaugstināts par virsleitnantu. No 1935. līdz 1939. gadam dienējis kā jaunākais instruktors Igaunijas Aizsardzības līgas Vīlandes apriņķa pulkā. 1939. -1940. gadā pildījis tos pašus pienākumus Lēnes apriņka pulkā. 1940. gada pirmajā pusē bijis Lihulas pilsētas komandants. Pēc Igaunijas okupācijas atvaļināts no armijas un kādu laiku strādājis celtniecībā. 1941. gada pavasarī, draudot represijām, sācis slēpties mežos. Maijā izveidojis Nacionālo partizānu vienību un uzsācis cīņas ar padomju okupantiem Ziemeļigaunijā.

Jau neilgi pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma uzsācis dienestu tās militārajos formējumos. Sākumā dienējis 184. Drošības bataljonā kapteiņa dienesta pakāpē. Vēlāk pārcelts uz no igauņu brīvprātīgajiem saformētajā 658. Austrumu bataljonā un paaugstināts majora pakāpē. Piedalījies kaujās austrumu frontē, Ļeņingradas apkārtnē. 1944. gada februārī viņa vienība pārcelta uz Narvas fronti. Aprīlī bataljons tika pārcelts no Vērmahta pakļautības uz Ieroču SS. Neskatoties uz Alfona Rebanes pretestību, bataljons tika iekļauts 20. Ieroču SS grenadieru divīzijā un Rebane kļuva par 47. Ieroču grenadieru pulka komandieri pulkveža pakāpē. Pulks visu vasaru bija iesaistīts smagās aizstāvēšanās kaujās Narvas apkārtnē, aizkavējot Sarkanās armijas ienākšanu Igaunijas teritorijā līdz pat septembrim. 1944. gada februārī apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieku krustu.[3]

Pēc smagajiem zaudējumiem 1944. gada septembrī visa divīzija tika pārcelta uz Vāciju pārformēšanai. Šeit 1945. gada pavasarī atsevišķas vienības atkal tika iesaistītas kaujās ar Sarkano armiju. Lielākā daļa igauņu vienību krita padomju gūstā Čehoslovākijas teritorijā, bet Alfonam Rebanem ar nelielu daļu sava pulka izdevās izlauzties no Sarkanās armijas aplenkuma un sasniegt britu okupācijas zonu. 1945. gada aprīļa beigās apbalvots ar ozollapām pie bruņinieka krusta, bet par šo faktu uzzinājis tikai daudzus gadus pēc kara beigām.[4]

Dzīve pēc kara labot šo sadaļu

1947. gadā pārcelies uz dzīvi Lielbritānijā. Tur pievienojies britu izlūkdienestam (MI6). Darbojies kā instruktors un Igaunijas eksperts izlūku skolā Londonā. Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu igauņu Nacionālo partizānu darbības atbalstam. 1950. gados pārraudzījis operācijas Džungļi norisi okupētajā Igaunijā, kas paredzēja rietumvalstīs sagatavotu aģentu infiltrāciju padomju okupētajās Austrumeiropas teritorijās. 1961. gadā atvaļinājies no britu izlūkdienesta un pārcelies uz dzīvi Vācijā. Miris 1976. gada 8. martā Augsburgā no plaušu vēža.[5]

1999. gadā urna ar viņa pelniem pārapbedīta Igaunijā ar militāru godu. Tas izsauca pretrunīgu reakciju un savu nosodījumu tam pauda gan Krievija, gan vairākas ebreju organizācijas.[6]

Atsauces labot šo sadaļu