Aleksejs Kručonihs
Aleksejs Kručonihs (krievu: Алексей Елисеевич Кручёных, dzimis 1886. gada 21. februārī [v.s. 9. februārī], miris 1968. gada 17. jūnijā) bija krievu dzejnieks, futūrists.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzimis zemnieku ģimenē. 1906. gadā absolvēja Odesas mākslas skolu, pēc gada pārcēlās uz Maskavu. 1912. gadā pievienojās krievu futūristiem un līdzās Vladimiram Majakovskim, Dāvidam Burļukam un Veļimiram Hļebņikovam bija viens no vadošajiem krievu futūrisma teorētiķiem. Šajā laikā tika izdoti viņa krājumi Помада ("Lūpu krāsa"), Поросята ("Sivēni"), Взорваль ("Uzspridzeklis") un "TeLiLe". Pirmā pasaules kara un Februāra revolūcijas laikā dzīvoja Tiflisā, vadīja futūristu grupu 41° ("Četrdesmit pirmais grāds"). 1920. gadu vidū atgriezās Maskavā, kur pievienojās radošajai apvienībai Левый фронт искусств. Pārtrauca literāro darbību 1930. gados pēc Vladimira Majakovska pašnāvības un Igora Terentjeva nošaušanas.[1]
Par vienu no pazīstamākiem Kručoniha darbiem uzskata zaumā sarakstīto dzejoli Дыр бул щыл. Pēc paša autora paustā, "šajā dzejolī ir vairāk krievu tautiskuma nekā visā Puškina dzejā".
Latviešu valodā Kručoniha darbus atdzejojuši Pēters Brūveris un Kristaps Vecgrāvis.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Aleksejs Kručonihs». satori. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 9. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksejs Kručonihs.
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |