Aleksandrs fon Benkendorfs

Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (vācu: Konstantin Alexander Karl Wilhelm Christoph von Benckendorff, krievu: Александр Христофорович Бенкендорф; 1781—1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs. Atsevišķā žandarmērijas korpusa (Отдельный корпус жандармов) jeb Krievijas slepenpolicijas izveidotājs. Viņa jaunākais brālis Konstantīns fon Benkendorfs bija Krievijas ģenerālis, bet jaunākā māsa Doroteja (1785—1857) apprecējās ar kņazu Kristoferu Heinrihu fon Līvenu (1774—1839), Krievijas Impērijas sūtni Parīzē un Londonā.

Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1781. gada 4. jūlijā (23. jūnijā pēc VS) Tallinā ģenerāļa Kristofa fon Benkendorfa un Krievijas ķeizarienes Katrīnas II draudzenes un galma dāmas Juliānas Šilingas fon Kanštatas ģimenē. Dzīvoja Rīgā, kad viņa tēvs kļuva par militāro gubernatoru.

Mācījās Pēterburgas jezuītu skolā, 1798. gadā sāka militāro dienestu, 1803. gadā viņš piedalījās militārās operācijās Kaukāzā, pēc 1806.—1807. gada kampaņas 1807. gadā Benkendorfu paaugstināja par pulkvedi, bet pēc Krievu-turku kara 1811. gadā par ģenerālmajoru. 1812. gada karā viņš vadīja uzbrukumu pie Veļižas, kad gūstā krita 8000 Napoleona armijas karavīri un trīs ģenerāļi, bija Maskavas pilsētas komandants pirms tās ieņemšanas, sakāva franču spēkus pie Tempelbergas, piedalījās Berlīnes ieņemšanā un Leipcigas kaujā. 1816. gadā viņu iecēla par 2. dragūnu divīzijas komandieri, bet 1819. gadā par Aizsargu korpusa štāba priekšnieku. 1821. gadā Benkendorfu paaugstināja par ģenerālleitnantu un iecēla par 1. kirasieru divīzijas komandieri.

1821. gadā Benkendorfs ķeizaram Aleksandram I iesniedza ziņojumu par savienības pastāvēšanu un piedalījās Decembristu sacelšanās apspiešanā 1825. gadā. Ķeizars Nikolajs I ģenerāli Benkendorfu iecēla par jaunizveidotās Žandarmērijas Trešās nodaļas un Vienotā korpusa komandieri, 1829. gadā paaugstināja par kājnieku ģenerāli. 1832. gadā piešķīra Benkendorfam grāfa titulu.

Miris 1844. gada 11. (23.) septembrī, atceļā no Bādenes uz Pēterburgu, apbedīts Keila-Joa muižas kapsētā.