Aleksandrs Ketlers
Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (vācu: Prinz Alexander von Kurland, 1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks. Kaujās zaudējis roku, tādēļ viņa iesauka bijusi "Vienrocis" (der Einarmige).
| Aleksandrs Ketlers Prinz Alexander von Kurland | |
|---|---|
 | |
| Kurzemes princis | |
|
Amatā 1658. gads — 1686. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1658. gada 18. oktobrī Rīga,  Zviedru Vidzeme (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1686. gada 28. jūnijā (27 gadu vecumā) Netālu no Šopronas,  Svētā Romas impērija, (tagad  Ungārija) |
| Apglabāts | Jelgavas pils kapenes, Jelgava |
| Dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Jēkabs Ketlers |
| Māte | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| Profesija | Armijas virsnieks |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada 18. oktobrī Rīgā ieslodzītā hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē. Pirms tam 30. septembrī zviedri bija ar viltu saņēmuši gūstā viņa vecāku ģimeni, kurus 9. oktobrī pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā izsūtīja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos. Pēc Olivas miera līguma noslēgšanas 1660. gadā atgriezās Jelgavā.
1673. gadā viņa vecākais brālis princis Frīdrihs Kazimirs ar trīs Kurzemes pulkiem devās palīgā Nīderlandes Republikai karā pret Francijas un Zviedrijas koalīciju. Iespējams, ka viņš kopā ar brāli Kārli Jēkabu (1654—1677) piedalījās arī Skones karā (1674–1679), kurā Brandenburgas karaspēks viņa mātes brāļa kūrfirsta Frīdriha Vilhelma vadībā cīnījās pret Zviedrijas armiju. Zināms, ka 1683. gada maijā Austrumprūsijas teritorijā prinča Aleksandra vadībā tika saformēts pirmais Kurzemes bataljons, bet 1685. gada 21. janvārī to pārveidoja par Kurzemes pulku (Regiment Kurland) ar diviem bataljoniem. Pēc tam, kad Brandenburgas kūrfirsts 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, pulkā iestājās no Francijas padzītie hugenoti.
Kopā ar Kurzemes algotņu pulku piedalījās Lielajā turku karā (1667-1699). 1686. gada jūnija vidū pulks tika nosūtīts Budapeštas ieņemšanai, taču aplenkuma laikā 28. jūnijā princi Aleksandru smagi ievainoja un veda ārstēties uz Vīni, taču pa ceļam pie Šopronas viņš nomira. Prinča mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu un apglabāja blakus tēvam Kurzemes hercogu kapenēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |