Aleksandrs Bortņikovs (krievu: Алекса́ндр Васи́льевич Бо́ртников; dzimis 1951. gada 15. novembrī Permā) ir Krievijas valsts un drošības dienestu darbinieks, armijas ģenerālis. No 2008. gada maija ieņem Krievijas federālā drošības dienesta direktora amatu. Ir Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Bijis PSRS VDK darbinieks (1975—1991).

Aleksandrs Bortņikovs
Александр Бортников
Aleksandrs Bortņikovs 2020. gadā
Krievijas Federālā drošības dienesta direktors
Amatā
2008. gada 12. maijs — pašlaik
Prezidents Dmitrijs Medvedevs
Vladimirs Putins
Priekštecis Nikolajs Patruševs

Dzimšanas dati 1951. gada 15. novembrī (73 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Perma, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija PSKP (1975—1991)
Profesija inženieris, drošības dienestu darbinieks
Augstskola Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūts
PSRS VDK augstākā skola

Dzimis 1951. gada 15. novembrī Permā, kas tolaik bija pārdēvēta par Molotovu.

1973. gadā pabeidza Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu, iegūtajā specialitātē strādājis Ļeņingradas apgabala Gatčinas pilsētā. 1975. gadā Bortņikovs pabeidza VDK augstāko skolu un sāka dienestu PSRS Valsts drošības komitejā. Darbojās VDK Ļeņingradas apgabala pārvaldes pretizlūkošanas struktūrās, bet pēc PSRS sabrukuma bija vadošos amatos Krievijas Federālā drošības dienesta Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala pārvaldē. 2003. gada jūnijā nozīmēts par šīs pārvaldes priekšnieku.

2004. gada martā Aleksandru Bortņikovu paaugstināja par Federālā drošības dienesta direktora vietnieku — FDD Ekonomiskās drošības departamenta direktoru. 2008. gada 12. maijā viņu iecēla par FDD direktoru, bet no 25. maija viņš ir arī Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis.

2006. gadā Bortņikovam tika piešķirta armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.

Aleksandrs Bortņikovs ir precējies, dēls Deniss strādā vadošā amatā ES un ASV sankcijām pakļautajā VTB bankā.

2014. gadā pret Bortņikovu tika vērstas Eiropas Savienības sankcijas par viņa lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu,[1] kā arī 2020. gadā — saistībā ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu ar Novičok grupas kaujas vielu.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu