Aleksandrova (krievu: Александров) ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Aleksandrovas rajona centrs. Izvietojusies apgabala rietumdaļā Serajas upes krastā 125 km no apgabala centra Vladimiras. Ceturtā lielākā apgabala pilsēta, tūrisma centrs Krievijas «Zelta lokā».

Aleksandrova
pilsēta
Александров
Aleksandrovas kremlis
Aleksandrovas kremlis
Karogs: Aleksandrova
Karogs
Ģerbonis: Aleksandrova
Ģerbonis
Location of Aleksandrova
Aleksandrova (Vladimiras apgabals)
Aleksandrova
Aleksandrova
Koordinātas: 56°23′37″N 38°42′54″E / 56.39361°N 38.71500°E / 56.39361; 38.71500Koordinātas: 56°23′37″N 38°42′54″E / 56.39361°N 38.71500°E / 56.39361; 38.71500
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Federācijas subjekts Vladimiras apgabals
Rajons Aleksandrovas rajons
Dibināta 14. gadsimts
Pilsētas tiesības 1778. gadā
Platība
 • pilsēta 26 km2
Augstums 190 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 57 053
 • blīvums 2 330/km²
 • aglomerācija 112 000
Laika josla MSK (UTC+4)
Pasta indeksi 601650—601657
Tālruņu kods +7 49244
Mājaslapa www.gorodaleksandrov.ru
Aleksandrova Vikikrātuvē

Apdzīvota vieta tagadējās pilsētas vietā zināma no 14. gadsimta vidus, sākotnēji kā Veļikaja Sloboda, vēlāk — Aleksandrovskaja Sloboda. Tās relatīvais tuvums pie Maskavas, Sergijevposadas un Pereslavļas-Zaļeskas padarīja to 15. gadsimtā par iecienītu Maskavas kņazu atpūtas vietu ceļā uz dievlūgšanu. No 1509. līdz 1515. gadam Aleksandrovā uzbūvēts piļu un dievnamu komplekss, izveidota viena no kņaza attālajām rezidencēm. Ivana Bargā laikā no 1564. līdz 1581. gadam Aleksandrova faktiski kļuva par Krievijas politisko un kultūras centru, ko cars pameta tikai pēc sava dēla nonāvēšanas.

1778. gadā ar Katrīnas II rīkojumu Aleksandrovai piešķirts apriņķa pilsētas statuss. 19. gadsimtā pilsēta attīstās kā kokvilnas manufaktūru centrs. 1870. gadā uzbūvēts dzelzceļš. 1932. gadā no Maskavas uz Aleksandrovu pārceļ radiorūpnīcu Nr. 3 un pilsēta kļūst par elektrotehniskās rūpniecības centru. 20. gadsimtā Aleksandrova bija zināma arī kā 101. kilometra galvaspilsēta, kur bija spiesti dzīvot Staļina un vēlāk arī Brežņeva režīmu represētie kultūras un sabiedriskie darbinieki.

2008. gadā pilsētai atņemts apgabala pilsētas statuss, bet 2010. gadā atņemts vēsturiskas pilsētas statuss.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu