Akmeņkuitala
Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.[1][2] Lai arī šī suga pieder pie bridējputnu grupas, akmeņkuitala mājo sausos biotopos, atklātā ainavā ar nabadzīgu veģetāciju. Tas var būt tīrelis, sausa, akmeņaina pļava, stepju malas, izžuvušas gultnes[3] un pat lauksaimniecības tīrumi.[4] Ligzdo Eiropas dienvidos un Āzijas centrālās daļas rietumos. Lielākā daļa populācijas ir gājputni. Tikai Spānijas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu Vidusjūras piekrastes populācijas ir nometnieki. Ziemot akmeņkuitala dodas uz Āfriku.[3]
| Akmeņkuitala Burhinus oedicnemus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Akmeņkuitalu dzimta (Burhinidae) |
| Ģints | Akmeņkuitalas (Burhinus) |
| Suga | Akmeņkuitala (Burhinus oedicnemus) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Nometnieku areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Akmeņkuitala Vikikrātuvē | |
Izskats labot šo sadaļu
Akmeņkuitala ir vidēji liels bridējputns ar garām, dzeltenām kājām, šauriem, gariem spārniem. Knābis dzeltens ar melnu galu, spēcīgs, taisns un vidēji garš. Acis lielas un arī dzeltenas. Ķermeņa garums ir 38—45 cm, spārnu plētums 76—88 cm, svars 290—535 g.[2][3]
Akmeņkuitalai ir raibumots, smilšu brūns apspalvojums, kas to lieliski nomaskē smilšainos liedagos. Uz spārniem šaura melna un šaura balta līnija, kas labi redzamas lidojumā.[4] Vēders balts. Aci ietver baltas joslas, zem acs, to izceļot, koši melna kontūra. Mātītēm melnā kontūra vājāk izteikta. Jaunajiem putniem šīs baltās joslas ar melno kontūra nav.[3]
Uzvedība un barība labot šo sadaļu
Akmeņkuitala parasti ir aktīva krēslā un naktī, lai gan reizēm ir samērā aktīva arī dienas laikā.[3] Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem (vaboles, mitrenes, sliekas[4]), retos gadījumos ar nelieliem rāpuļiem, vardēm, grauzējiem un putniem.[3][4] Akmeņkuitala ir ļoti aktīva un enerģiska, barības meklējumos ātri pārskrienot no vienas vietas uz otru, barību uzlasa no zemes virsmas. Skrienot akmeņkutalas ķermenis novietots paralēli zemei, bet galva bieži ierauta plecos.[3] Lidojot spārnu vēzieni ir sekli un ātri.[3]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Akmeņkuitalas veido monogāmus pārus uz mūžu.[4] Pāris pēc ziemošanas vienmēr atgriežas vienā un tajā pašā ligzdošanas vietā.[4] Ligzdo seklā iedobē uz zemes. Reizēm iedobi ierobežo materiāli, kas novietoti tā, lai atgādinātu dabīgu akmentiņu un salmiņu kaudzītes.[5] Dējumā ir 2—3 brūni raibumotas olas.[3] Arī cālēni izšķiļas raibumoti brūni. Tādējādi gan ligzdojošie putni, gan olas, gan putnēni labi maskējas apkārtējā vidē. Briesmu gadījumā mazuļi sastingst un nekustas, piespiedušies pie zemes.[4] Ja dējums aiziet postā, vecāki perē otro reizi.[4] Perē abi vecāki, inkubācijas periods ilgst 24—27 dienas.[6] Apmēram divas dienas pēc izšķilšanās mazuļi seko vecākiem un barojas paši, bet vecāki kopīgi rūpējas par to drošību. Jaunie putni sāk lidot 36—42 dienu vecumā.[6][7]
Sistemātika labot šo sadaļu
.jpg)
Akmeņkuitalai ir 5 pasugas:
- Burhinus oedicnemus distinctus — sastopama Kanāriju salu centrālajā un rietumu daļā;
- B. o. harterti — sastopama, sākot ar Kazahstānas rietumiem un beidzot ar Pakistānu un Indijas ziemeļrietumiem;
- B. o. insularum — sastopama Kanāriju salu austrumu daļā;
- B. o. oedicnemus — nominālpasuga, sastopama Rietumeiropā un Dienvideiropā, Balkānus, Ukrainu un Kaukāzu ieskaitot;
- B. o. saharae — sastopama Ziemeļāfrikā un Vidusjūras salās līdz Irākai un Irānai.
Mūsdienās viena pasuga — Indijas akmeņkuitala (Burhinus indicus) tiek sistematizēta kā atsevišķa suga.[8]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ World Bird List: Grebes, flamingos, buttonquail, plovers, painted-snipes, jacanas, plains-wanderer, seedsnipes, 2020
- ↑ 2,0 2,1 Alive: Eurasian Thick-knee (Burhinus oedicnemus)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Birds in Bulgaria: Eurasian Thick-knee/Burhinus oedicnemus
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 «ARKive: Stone curlew (Burhinus oedicnemus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2016. gada 17. februārī. Arhivēts 2019. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Burhinus oedicnemus — jstor
- ↑ 6,0 6,1 «Burhinus oedicnemus — Eurasian thick-knee. Summary Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. februārī.
- ↑ Stone curlews Burhinus oedicnemus and human disturbance: effects on behaviour, distribution and breeding success[novecojusi saite]
- ↑ Peterson, Alan P. (2013). "Zoonomen Nomenclatural data"