Mitrenes (latīņu: Oniscidae) ir vienādkājvēžu kārtas dzimta.[1] Atšķirībā no citiem vēžveidīgajiem mitrenes ir pilnībā pielāgojušās dzīvei uz sauszemes un sastopamas vietās ar lielu gaisa mitrumu.

Mitrenes
Mitrenes
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
KārtaVienādkājvēži (Isopoda)
VirsdzimtaMitrenes (Oniscoidea)
DzimtaMitrenes (Oniscidae)
Mitrenes Vikikrātuvē

Tiek lēsts, ka pasaulē ir aptuveni 5–7 tūkstoši mitreņu sugu, no tām Latvijā konstatētas 20.[2] Viena no biežāk sastopamajām sugām kopumā un arī Latvijā ir parastā mitrene (Porcellio scaber).[3]

Latvijas Entomoloģijas biedrība izvēlējās mitrenes par 2022. gada bezmugurkaulnieku, lai skaidrotu to nozīmi dabas procesos.[2]

Morfoloģija labot šo sadaļu

Mitrenēm ir 4–18 mm garš, plakans ķermenis ar labi saskatāmiem posmiem. Krūšu daļa sastāv no 7 posmiem, ko sedz lielāka izmēra bruņu plāksnes nekā vēdera posmiem. Pie katra krūšu posma ir vienzarainu ejkāju pāris, bet pie galvas — divi īsi taustekļi. Vēders īsāks nekā krūtis. Pie vēdera kāju pamata ir lapveida žaunu atzarojumi. Tiem ir jābūt mitriem, lai varētu izšķīdināt atmosfēras skābekli un izmantot elpošanai.[4]

Izplatība un dzīves veids labot šo sadaļu

Vairākums sugu dzīvo tropu un mērenās joslas ekosistēmās[5] — mitros mežos un krūmājos, zemsegā, zem kritušu koku mizas, trūdošā koksnē, zem akmeņiem un alās. Sastopamas arī cilvēku veidotās telpās, piemēram, siltumnīcās vai pagrabos, kur paaugstināta mitruma apstākļos ātrāk sadalās augu atliekas. Mitrenes ar tām barojas, tāpēc ir nozīmīgas organisko atlieku noārdīšanā un augsnes veidošanā. Pārtiek arī no augsnes aļģēm.[6] Savukārt, ar mitrenēm barojas vardes, ciršļi, simtkāji un zirnekļi. Lai sevi aizsargātu, dažas sugas briesmu brīžos saritinās, pārvēršoties ar bruņām klātā lodītē. Tādā veidā var arī pasargāt ķermeni no iztvaikošanas.[2][7]

Tāpat kā visi vēžveidīgie mitrenes elpo ar žaunām un to ķermeņa segai nav vaskveida slāņa, kas citus sauszemes posmkājus aizsargā no izžūšanas. Tādēļ tās uzturas ēnainās vietās un ir aktīvas krēslas un nakts laikā.

Vairošanās un dzīves ilgums labot šo sadaļu

Šķirtdzimumu dzīvnieki. Mātītes dēj olas, ko glabā īpašā maisā zem krūšu daļas posmiem. No olām izšķiļas kāpuri, kas no pieaugušām mitrenēm atšķiras ar ķermeņa izmēru un nepilnīgi attīstītu pēdējo kāju pāri. Tie divas reizes maina ķermeņa segu, līdz sasniedz pieauguša dzīvnieka izmēru un pabeidz savu attīstību.[4][8]

Dzīves ilgums ir 2–3 gadi.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Integrated Taxonomic Information System
  2. 2,0 2,1 2,2 Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes dabasdati.lv 2022. gada 10. janvārī. Skatīts: 2022. gada 19. janvārī.
  3. Parastā mitrene Latvijas daba sugu enciklopēdija Skatīts: 2022. gada 19. janvārī.
  4. 4,0 4,1 Dogels V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga : Zvaigzne, 1986. 294. lpp.
  5. Zimmer, M. (2002). "Nutrition in terrestrial isopods (Isopoda: Oniscidea): an evolutionary-ecological approach". Biological Reviews of the Cambridge Philosophical Society 77 (4): 455–493. doi:10.1017/S1464793102005912.
  6. Meža enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Zelta grauds, 2003. 223. lpp. ISBN 9984-9684-0-5
  7. Ruppert, Edward E.; Fox, Richard, S.; Barnes, Robert D. (2004). Invertebrate Zoology (7th ed.). Cengage Learning. pp. 661–667. ISBN 978-81-315-0104-7
  8. Bērnijs D. Ilustrētā dzīvnieku enciklopēdija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. 223. lpp. ISBN 9984-22-142-3

Ārējās saites labot šo sadaļu