Lietenes
Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Ir aprakstītas ap 400 lieteņu sugas,[1] un salīdzinoši ar citām dunduru ģintīm tā ir viena no mazākajām.[2] Sastopamas visur, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Latvijā sastopamas trīs sugas, no kurām visbiežāk sastopama parastā lietene (Haematopota pluvialis).[3]
| Lietenes Haematopota (Meigen), 1803 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Apakškārta | Mušveidīgie (Brachycera) |
| Dzimta | Dunduru dzimta (Tabanidae) |
| Apakšdzimta | Tabaninae |
| Ģints | Lietenes (Haematopota) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lietenes Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuLietenes ir slaidi, pelēki dunduri ar raibiem, pelēcīgiem spārniem. Daudzām sugām ir krāsaini rakstainas acis, bet mirstot šī īpašība zūd.[4] Sugas vienas no otras ir samērā grūti atšķiramas.[2]
Lieteņu sugas asinis sūc zīdītājiem (zirgiem, briežiem, aļņiem, stirnām, retāk liellopiem un pavisam reti aitām un cūkām[2]) un samērā bieži kož arī cilvēkam, uzbrūkot siltā un mitrā laikā, bet visaktīvākās ir smacīgā laikā pirms lietus. Turklāt tās spēj pēc nosēšanās uzsākt asiņu sūkšanu ļoti ātri. Kodiens ir sāpīgs un nepatīkams. Lielāku sugu mātītes vienā paņēmienā iesūc līdz 0,2 g asiņu.[5] Tā kā aklie dunduri asinis sūc vairākas reizes, tie spēj pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram, tularēmiju.[5] Parasti asinssūkšanai nododas ar lielu aizrautību, tādēļ ir viegli nositami.[3]
Ekoloģija
labot šo sadaļuAsinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi barojas tikai ar augu sulām. Arī mātītes barojas ar ziedu nektāru, bet, lai spētu reproducēt olas, tām ir nepieciešamas asnis. Lietenēm ir raksturīgi upurim pielavīties bez trokšņa, atšķirībā, piemēram, no diždunduriem, kā arī tās ir neizvēlīgas koduma vietas piemeklēšanai.[2] Šīs ģints dunduriem ir raksturīgi arī izvairīties no baltas krāsas, līdz ar to tās nemēdz sēsties uz drēbēm baltā krāsā, toties labprāt sēžas uz melnām drēbēm.[2]
Kāpuri attīstās saldūdens tilpēs, mitrā augsnē un retumis dārza komposta kaudzēs.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 3 sugas:[6][7]
- Haematopota crassicornis Wahlberg, 184
- Haematopota pluvialis (Linnaeus 1758)
- Haematopota italica Meigen, 1804
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Corneliu Pârvu (1993). Genus Haematopota Meigen, 1803 (Diptera, Tabanidae) in Romania. A study about female genitalia, variability and distribution of the species. Tnv. Mus. Hist. nat. «Grigore Antipar» Vol. XXXIII pp. 165-199
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Дождевки
- ↑ 3,0 3,1 Divspārņi: Dunduri[novecojusi saite]
- ↑ Chainey, J. E. (1993). Horse-flies, deer-flies and clegs (Tabanidae). In: Medical Insects and Arachnids. Springer Netherlands. Chapter 8: pp. 310-32.
- ↑ 5,0 5,1 «Dunduri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 18. oktobrī.
- ↑ Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). – Latvijas entomologs, 46: 4-43.
- ↑ «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 18. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lietenes.