Akantīts
Akantīts (grieķu: akantha — 'ērkšķis' kristālu formas dēļ) ir izplatīts minerāls. Literatūrā zem šāda nosaukuma aprakstīts 1855. gadā, kaut gan šādu minerālu pieminējis Mikaels Agrikola jau 1529. gadā. Sudraba sulfīda zemas temperatūras varietāte. Jebkurš sudraba sulfīds istabas temperatūrā ir akantīts. Literatūrā akantītu bieži kļūdaini sauc par argentītu, kaut gan argentīts ir augstas temperatūras sudraba sulfīds, kas istabas temperatūrā (jau zem 179°C temperatūras) nevar eksistēt. Par argentītu dēvē akantīta pseidomorfozes pēc argentīta kristālu formas.
Akantīts | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Sulfīdu minerāls |
Štrunca ID | 2/B.05-10 |
Ķīmiskā formula | Ag2S |
Singonija | monoklīnā |
Īpašības | |
Krāsa | Svina pelēka, melna |
Svītras krāsa | Svina pelēka, metāliska |
Habituss | Dendrīti, labi izteikti kristāli, skeletkristāli |
Skaldnība | Slikta divos virzienos |
Cietība pēc Mosa skalas | 2-2,5 |
Spīdums | Metālisks |
Caurspīdīgums | Necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | - |
Pleohroisms | - |
Blīvums | 7,3 g/cm3 |
Izmantošana
labot šo sadaļuNozīmīga sudraba rūda. Minerāls satur 87,06% sudraba.
Atradnes
labot šo sadaļuIr zināmas vairāk nekā 1500 vietas, kur atrasts šis minerāls. Latvijai tuvākās ir:
Lielākās atradnes, kur akantītu iegūst rūpnieciskos apjomos sudraba ieguvei ir:
Paveidi
labot šo sadaļu- Argentīts — akantīta pseidomorfozes pēc augstā temperatūrā eksistējušiem argentīta kristāliem
- Cinka akantīts — cinku saturošs akantīts, atrod Bolīvijā, Potosi departamentā, Hiako raktuvēs
- Dalemincīts — akantīta pseidomorfozes pēc stefanīta kristāliem, sākotnēji uzskatīja par atsevišķu minerālu
- Jalpaīts — cits minerāls, taču nereti šo vara un sudraba sulfīdu uzskata par akantīta paveidu.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Mindat.org (angliski)
- Webmineral.org (angliski)