Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs. Lielo pandu mēdz saukt arī par bambuslāci, jo tās barības 99% ir bambuss. Lielās pandas dzīvo nelielā teritorijā Ķīnas centrālajā un rietumu daļā. Kādreiz suga apdzīvoja līdzenuma bambusa mežus, bet mežu izciršana un zemju piemērošana lauksaimniecības vajadzībām radījusi situāciju, ka pandas mūsdienās dzīvo tikai kalnos Sičuaņas, Šaņsji un Gaņsu provincēs.[1] Lielā panda ir Ķīnas nacionālais simbols.
| Lielā panda Ailuropoda melanoleuca (David, 1869) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Pandas (Ailuropoda) |
| Suga | Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) |
| Izplatība | |
 | |
 Lielā panda Vikikrātuvē | |
Savvaļā vēl pavisam nesen bija palikuši tikai daži simti lielo pandu, tāpēc 1961. gadā, kad tika nodibināts Pasaules Dabas Fonds, tās kļuva par visas pasaules dzīvnieku aizsardzības simbolu.[2] Pēc pēdējiem datiem Ķīnā nebrīvē dzīvo 239 lielās pandas, ārpus Ķīnas citur pasaulē nebrīvē dzīvo 27 lielās pandas. Savvaļā ir apmēram 1590 lielo pandu,[3] lai gan 2006. gada DNS pētījumos ģenētiskā materiāla dažādība liecina par to, ka savvaļā varētu būt 2000—3000 lielo pandu.[4] Tās ir iepriecinošas ziņas, jo dati liecina par lielo pandu populācijas atjaunošanos un pieaugumu.
Kādreiz pastāvēja uzskats, ka lielā panda pieder pie jenotu dzimtas (Procyonidae),[5] tomēr zinātniskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas klasifikācijā, un lielā panda, lai arī ir augēdāja, pieder lāču dzimtai, un tām var novērot lāčiem raksturīgu, pēkšņu agresiju. Lielā panda var uzbrukt cilvēkam,[6][7] lai to aizbaidītu, bet neuzbrūk kā plēsējs.
Izskats
labot šo sadaļu
Lielā panda sver apmēram 115 kg, mātītes 10—20% ir mazākas par tēviņiem un sver līdz 100 kg. Ķermeņa augstums skaustā ir 75 cm, garums 1,5 m. Ķermeņa formas tipiskas lāčiem. Kažoks balts ar melnām ausīm, kājām, pleciem, kā arī ap acīm ir melni plankumi. Deguns melns. Apmatojums biezs, silts un sargā pandu no aukstā kalnu klimata. Lielajai pandai ir spēcīgi žokļi un lieli dzerokļi, kas lieliski piemēroti sīksto bambusu sakošļāšanai. Ķepām ir pieci pirksti un īkšķis, kas būtībā nav pirksts, bet īkšķa funkcijām piemērojies priekškājas spieķakaula galviņas izaugums, kas ēdot palīdz saturēt bambusa zaru. Lielajai pandai ir otra garākā aste lāču dzimtā, tā ir apmēram 15 cm gara. Visgarākā aste ir garlūpu lācim (Melursus ursinus).[8]
Ieradumi
labot šo sadaļuLielā panda savu dzīvi pavada uz zemes, barojoties bambusu mežos. Lielās pandas ir vientuļnieces, un katram pieaugušam dzīvniekam ir sava teritorija, kura tiek apsargāta. Sociālie kontakti tiek veidoti tikai īsajā pārošanās sezonā. Mazuļus mātīte audzina viena.[9] Savā starpā lielās pandas komunicē ar balsi un atstātām smaržu zīmēm. Tās mēdz uzrāpties kokā, lai iekārtotu migu koka dobumā, kā arī migu var iekārtot akmeņu krāvumā. Lielās pandas neveido pastāvīgas alas, un nemēdz doties ziemas miegā.[10] Tāpat kā citi subtropu zīdītāji, ja kļūst pārāk vēss, tās dodas uz siltākiem rajoniem un, pārvietojoties, izmanto vairāk telpas atmiņu nekā vizuālo atmiņu.[11] Tāpat kā visiem lāčiem, lielajai pandai ir slikta redze, tāpēc barību tā atrod galvenokārt ar ožu. Nebrīvē dzīvo 25—30 gadus.
Barība
labot šo sadaļu
Lai gan lielā panda pieder plēsēju kārtai, tā ir augēdāja un pamatā ēd bambusa dzinumus un zarus. Tāpat kā citiem plēsējiem, tai gremošanas sistēma slikti pārstrādā celulozi, tādēļ panda no bambusiem neuzņem visu iespējamo enerģiju un olbaltumvielas. Lai iegūtu pietiekami daudz barības vielu, dzīvniekam dienā ir jāapēd 9—14 kg bambusu. Gremošanas sistēmai ir jābūt piepildītai ar bambusiem visu laiku. No lapām panda iegūst vairāk olbaltumvielu nekā no zariem. Ēšanas ieradumi iespaido lielās pandas uzvedību. Tā maz kontaktējas ar citām pandām, maz kustas un izvairās no stāvām nogāzēm, lai lieki netērētu enerģiju. Savvaļā pandas ēd 25 dažādas bambusu sugas. Lai panda varētu pilnvērtīgi baroties, tai ir vajadzīgas vismaz 2 dažādas bambusu sugas. Ja būs iespējams, panda tomēr ēdīs arī gaļu, zivis un olas.
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumbriedumu lielā panda sasniedz 4—8 gadu vecumā, un tā ir seksuāli aktīva līdz 20 gadu vecumam. Riests pandām ir no marta līdz maijam. Lielo pandu tēviņi (2—5) pulcējas ap mātītēm un cīnās par to labvēlību. Pārošanās brīdis ir īss: no pusminūtes līdz 5 minūtēm, bet mēdz notikt vairākas reizes. Grūsnības periods ilgst 95—160 dienas.[12] Pandas migā piedzimst viens vai divi mazuļi, kas sver 90—130 g, kas ir 1/900 daļa no mātes svara. Mazuļi ir nevarīgi un mazi, un katram no tiem ir nepieciešama visa mātes uzmanība, tādēļ parasti izdzīvo tikai viens mazulis. Māte mēdz vienu no mazuļiem pamest, zinātnieki nav noskaidrojuši, kādā veidā māte savvaļā izvēlas mazuli, kuru audzināt. Tēviņi mazuļu audzināšanā nepiedalās.
Tikko dzimis mazulis ir rozā, bez apmatojuma un akls. Māte mazuli zīda 6—14 reizes dienā, katru reizi apmēram 30 minūtes. Dienas laikā māte to atstāj migā vienu pašu uz 3—4 stundām, lai barotos. Pēc divām nedēļām mazuļa āda melnā apmatojuma vietās kļūst pelēka, un mēneša vecumā kažoks ir pilnībā attīstījies. Sākumā apmatojums ir pūkains, bet ar laiku tas iegūst pieaugušas pandas raupjumu. Mazā panda sāk rāpot pēc 75—90 dienām, māte ar saviem mazuļiem spēlējas, tos ripinot un imitējot cīkstēšanos. Pēc sešiem mēnešiem mazuļi sāk nelielos daudzumos ēst bambusu. Māte mazuli zīda ar pienu līdz gada vecumam. Gada vecumā lielā panda sver apmēram 45 kg. Jaunā panda dzīvo kopā ar māti līdz 1,5—2 gadu vecumam. Tādējādi mazuļi pandām dzimst ik pēc 3 gadiem.
Nebrīvē lielā panda zaudē interesi par pārošanos. Tādēļ zoodārzu darbinieki cenšas izgudrot dažādus paņēmienus, kā stimulēt lielo pandu seksualitāti, ieskaitot video filmu rādīšanu ar pandām,[13] kas pārojas, un viagras lietošanu.[14] Tomēr galvenais paņēmiens ir mākslīgā apaugļošana.
Sistemātika
labot šo sadaļuLielo pandu mēdz saukt par dzīvu fosiliju, jo tā nav mainījusies pēdējos 3 miljonus gadu. Tai ir divas pasugas:
- Parastā lielā panda (Ailuropoda melanoleuca melanoleuca) — visbiežāk sastopama, apmatojums kontrastējoši balts ar melnu, dzīvo Sičuaņas un Gaņsu provincēs;
- Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) — reti sastopama, dzīvo tikai Cjiņlinas kalnos Šaņsji provincē, tipiskā melni-baltā apmatojuma vietā tai ir gaiši brūns ar tumši brūniem laukumiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ailuropoda melanoleuca (Giant Panda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. maijā. Skatīts: 2009. gada 22. maijā.
- ↑ WWF - Apologies: we can't find the page you are looking for
- ↑ Number of pandas successfully bred in China down from last year
- ↑ BBC NEWS | Science/Nature | Hope for future of giant panda
- ↑ Bram, Leon (1986). Funk & Wagnalls New Encyclopedia Vol 20 (Hardcover ed.). Funk & Wagnalls Inc. p. 119. ISBN 0-8343-0072-9.
- ↑ «Teenager Hospitalized After Panda Attack at Chinese Zoo - International News». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 25. maijā.
- ↑ «Giant panda in China bites third victim - CNN.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 31. martā. Skatīts: 2009. gada 25. maijā.
- ↑ Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. pp.340. ISBN 1-55821-474-7
- ↑ Giant Panda Facts - National Zoo| FONZ
- ↑ «panda central». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 29. jūlijā.
- ↑ Understanding the giant panda
- ↑ «giant panda gestation and reproduction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. augustā. Skatīts: 2008. gada 14. aprīlī.
- ↑ «CNN.com - 'Panda porn' to encourage mating - Jan 25, 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 25. maijā.
- ↑ BBC NEWS | Asia-Pacific | Pandas unexcited by Viagra