Jānis Rokpelnis
Jānis Rokpelnis (dzimis 1945. gada 2. oktobrī Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
J. Rokpeļņa tēvs Fricis Rokpelnis bija kreisi noskaņots rakstnieks, Padomju Latvijas himnas teksta autors.
Rokpelnis 60. gados pārcēlās uz Ļeņingradu, kur studēja psiholoģiju un filozofiju. Pirmos dzejoļus viņš rakstīja krievu valodā, vairums to nav saglabājušies.
Jānis Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gadu dzejniekiem, viņš latviešu dzejā ienesa ironijas, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu.
No krievu valodas atdzejojis Inokentija Aņņenska, Aleksandra Bloka, Josifa Brodska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, N. Tihonova, Semjona Haņina un citu autoru dzeju.
Dziesmas ar J. Rokpeļņa dzeju komponējuši Uldis Stabulnieks ("Neskaramam nepieskaros", "Pura godi", "Es mīlu dzīvi"), Gunārs Freidenfelds ("Rīdzinieks"), Juris Kulakovs ("Kā pasakā"), Aigars Grāvers ("Mēness iedegums"), grupa "Sigma" ("Jūtu vairs nav", "Vārds", "Dzejoļi nav kamieļi"), vairākas dziesmas apkopotas Elijas albumā "...aizirties līdz rasai..." (2007), grupas "Pelni" albumā "Nospiedumi" (2019) un Mareka Sarnovska un Annas Sērumas albumā "Neskaramam nepieskaros" (2020).
J. Rokpelnis saņēmis laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu par krājumu "Rīgas iedzimtais" (1981), Baltijas Asamblejas balvu par izlasi "Lirika" (2000), Aleksandra Čaka prēmiju par Rīgas attēlojumu literatūrā (2001), kā arī Literatūras gada balvu par krājumu "Vārti" (2004), šai balvai nominēti krājumi "Nosaukums", "Post factum" un "Tīmeklītis". 2010. gadā par krājumu "Nosaukums" saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, grāmatai "Rīgas iestaigāšana" 2013. gadā piešķirta Dzintara Soduma prēmija. 2015. gadā saņēmis O. Vācieša prēmiju otrreiz par dzejoļu krājumu "Post factum".[1] 2016. gada martā tika paziņots, ka Rokpelnis saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.[2]
2017. gadā, gadu pirms VDK kartotēkas publicēšanas, atzinis sadarbību ar VDK ar segvārdu Miķelis. Laikrakstā “NRA” publicētajā intervijā Jānis Rokpelnis uzsver – “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas.” VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris norādīja, ka VDK kartotēkās esot 583 kultūras darbinieki no kopā 4300.[3]
2022. gadā tika izdots J. Rokpeļņa Rakstu 1. sējums, kurā apkopota visa līdz šim grāmatās publicētā dzeja, jauns dzejoļu krājums "Etc.", kā arī daļa krievu valodā sarakstīto dzejoļu un satīrisko dzejoļu izlase, kas parakstīti ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis.
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
Dzejoļu krājumi labot šo sadaļu
- Zvaigzne, putna ēna un citi. Rīga: Liesma, 1975.
- Rīgas iedzimtais. Rīga: Liesma, 1981.
- Vilciens no pilsētas R. Rīga: Liesma, 1986.
- Līme. Rīga: Liesma, 1991.
- Klātbūtne [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999.
- Vārti [grāmatā "Dzeja"]. Rīga: Atēna, 2004.
- Nosaukums. Rīga: Neputns, 2010.
- Post factum. Rīga: Neputns, 2015.
- Tīmeklītis. Rīga: Neputns, 2019.
- Etc. [grāmatā "Raksti. 1. sējums: Dzeja"]. Rīga: Neputns, 2022.
Citi dzejas izdevumi labot šo sadaļu
- Lirika [dzejas izlase ar jaunu dzejoļu krājumu "Klātbūtne"]. Rīga: Atēna, 1999.
- Dzeja [kopotā dzeja ar jaunu dzejoļu krājumu "Vārti"]. Rīga: Atēna, 2004.
- Iedomīgā radiniece [dzejolis bērniem sērijā "Bikibuks"]. Rīga: Liels un mazs, 2015.
- Raksti. 1. sējums: Dzeja. Sast. Ivars Šteinbergs. Rīga: Neputns, 2022.
Publicistika, proza un esejas labot šo sadaļu
- Rīgas iedzimtie [esejas]. Rīga: Nordik, 1997
- …jeb Dievs nav mazais bērns [esejas]. Rīga: Neputns, 2003.
- Smagi urbjas tinte [grāmata par Knutu Skujenieku]. Rīga: Pētergailis, 2006.
- Virtuālais Fausts [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
- Rīgas iestaigāšana [esejas]. Rīga: Mansards, 2012.
- Muzejs [romāns]. Rīga: Neputns, 2017.
Dzeja citās valodās labot šo sadaļu
- Aбориген Pиги [Rīgas iedzimtais, krievu val.]. Rīga: Liesma, 1991.
- Lyrika [Lirika, lietuviešu val. atdz. Vladas Braziūnas]. Vilnius: Petro ofsetas, 2005.
- Сфера Хевисайда [Hevisaida sfēra, kopā ar U. Bērziņu. Krievu val. atdz. Sergejs Moreino]. Rīga: Karogs, 2008.
- Lugano incontra Riga/Rīga satiek Lugāno [kopā ar Gilberto Isella, itāļu val.]. Giampiero Casagrande editore, 2009.
- L'Aborigène de Riga [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013.
- Selected Poems [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014.
Literatūra par Jāni Rokpelni labot šo sadaļu
- Anda Kubuliņa. "Jāņa Rokpeļņa sarūpētais "mazumiņš"". Grāmata, 1992, Nr. 1 68.-74. lpp.
- "Jānis Rokpelnis: "[Dieva] mīlestībai nav nomales." Karogs, 2003, Nr. 5, 10.-48. lpp.
- Ruta Veidemane. "Jānis Rokpelnis". Latviešu dzejnieku portreti: robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007.
- Jānis Rokpelnis: Griezīgo šķautņu romantiķis [rakstu krājums]. Sastādītāja Anda Kubuliņa. Rīga: LU LFMI, 2016.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ www.DELFI.lv. «Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Jānis Rokpelnis». delfi.lv (latviešu), 2015-11-13. Skatīts: 2020-08-27.
- ↑ DELFI Kultūra. «Nosauc labākos Latvijas literatūrā; mūža balva – Jānim Rokpelnim». delfi.lv (latviešu), 2016-03-21. Skatīts: 2020-08-27.
- ↑ Linda KUSIŅA -ŠULCE. «Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?». LA.lv (latviešu), 27.12.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-28. Skatīts: 2018-12-27.