Vikipēdija

Afanasijs Kuzmins

Afanasijs Kuzmins (dzimis 1947. gada 22. martā Krivošejevas ciemā, Daugavpils apriņķa Biķernieku pagastā) ir Latvijas šāvējs.

Afanasijs Kuzmins
Personas dati
Dzimis 1947. gada 22. martā (77 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krivošejeva, Daugavpils apriņķis, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Krievs[1]
Augums 178 cm[2]
Svars 89 kg[2]
Izglītība
Universitāte LVFKI[3]
Akadēmija Policijas akadēmija[4]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Šaušana
Disciplīna 25 m ātršaušana
Treneris Aleksandrs Ļeščinskis[5]
Bijušie treneri Nikolajs Ļebedevs
Jānis Lācis
Helmūts Hāzenfūss[3]
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 9 (1976, 1980, 1988, 1992, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012)
Medaļas 1 zelts, 1 sudrabs
Papildinformācija
Tituli
 
Medaļas
Vīriešu šaušana
Vasaras olimpiskās spēles
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zelts Seula 1988 25 m ātršaušana
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Sudrabs Barselona 1992 25 m ātršaušana

A. Kuzmins ir olimpisko spēļu zelta un sudraba medaļas laureāts 25 metru ātršaušanā ar pistoli.[7][8] Tāpat ir 11 reizes uzvarējis Pasaules čempionātā, 10 reizes — Eiropas čempionātā. PSRS Nopelniem bagātais sportists.[9] Kopš 1989. gada Eiropas čempionāta Zagrebā viņam pieder pasaules rekords 25 metru šaušanā pa apaļo mērķi un siluetu (2006. gadā šo rekordu atkārtoja indietis Jaspals Rana),[10] kopš 1990. gada pasaules čempionāta Maskavā — pasaules rekords komandu cīņā,[11] kopš 1985. gada Eiropas čempionāta Osijekā — pasaules rekords šaušanā ar standarta mazkalibra pistoli.[12]

A. Kuzmins ir deviņu olimpisko spēļu dalībnieks, tādējādi viņš ir viens no visvairāk olimpiskajās spēlēs startējušiem sportistiem, tas ir dalīts rekords. Tāpat deviņās spēlēs piedalījies austriešu burātājs Hūberts Raudašls, savukārt kanādiešu jātnieks Īans Milars ir piedalījies desmit spēlēs.

Sportista karjera

labot šo sadaļu

Ar šaušanu A. Kuzmins sācis nodarboties 1961. gada nogalē, jau pēc pusotra gada izpildījis sporta meistara normatīvu.[12] PSRS izlasē viņš tika uzaicināts jau 1967. gadā.[7]

1973. gadā viņš absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu,[13] 1976. gadā PSRS olimpiskās komandas sastāvā piedalījies savās pirmajās olimpiskajās spēlēs Monreālā,[7] iegūstot augsto ceturto vietu.[8]

1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā piedalījies jau kā favorīts, tomēr līdz medaļai pietrūcis viens punkts.[8]

1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs nepiedalījās, jo PSRS boikotēja tā gada spēles, kas norisinājās Losandželosā, tādā veidā atbildot uz ASV vadīto 1980. gada olimpisko spēļu protestu.[7]

1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Seulā, joprojām PSRS komandas sastāvā, viņš ieguva olimpisko zelta medaļu ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē, savukārt 1992. gada Barselonas vasaras olimpiskajās spēlēs viņš ieguva sudraba medaļu, pirmo olimpisko medaļu atjaunotās Latvijas vēsturē.[7]

2007. gadā apbalvots ar IV pakāpes Viestura ordeni par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs.[13][14]

Lai gan netika izpildījis kvalifikācijas normatīvu startam Pekinas olimpiskajās spēlēs, tomēr Starptautiskā Šaušanas sporta federācija piešķīra viņam speciālo ielūgumu (wild card) piedalīties ātršaušanā ar pistoli 25 metru distancē.[15] Ar īpašo ielūgumu startējis arī 2000. gadā Sidnejā.[16] Saņēma wild card arī dalībai 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[17] Tajās viņš kvalifikācijā ieņēma 17. vietu, tādējādi nekvalificējoties finālam.[18] Pēc starta olimpiskajās spēlēs sportists atzina, ka tās viņam varētu būt pēdējās olimpiskās spēles.[19]

Dibinājis biedrību "Afanasija Kuzmina šaušanas sporta klubs".

Divas reizes kļuvis par Eiropas čempionu: 1985. gadā šaušanā ar mazkalibra pistoli un 1989. gadā šaušanā ar revolveri.[3] Tāpat vairākkārt ir kļuvis par Eiropas čempionu komandu sacensībās (ātršaušanā ar standarta pistoli, šaušanā ar standarta pistoli un šaušanā ar revolveri).

Darbība politikā

labot šo sadaļu

2001. gadā PCTVL sarakstā kandidējis pašvaldību vēlēšanās, bet no saraksta svītrots, jo Valsts valodas centrs par nederīgu atzinis viņa apliecību par valsts valodas prasmi. 2006. gadā apvienības "Dzimtene" sarakstā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās.[13]

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Afanasijs Kuzmins ir precējies, sieva Gaļina.[8] Viņa vaļasprieks ir makšķerēšana un zvejošana.[20] Izglītību ieguvis Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināta profesionālajā tehniskajā skolā un LVFKI.

Lielākie sasniegumi

labot šo sadaļu

Olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Gads Disciplīna Punkti Vieta
1976 25 m ātršaušana ar pistoli 595 4. vieta
1980 25 m ātršaušana ar pistoli 595 6. vieta
1988 25 m ātršaušana ar pistoli 698 1. vieta
1992 25 m ātršaušana ar pistoli 882 2. vieta
1996 25 m ātršaušana ar pistoli 585 10. vieta
1996 Šaušana ar pneimatisko pistoli 574 29.—35. vieta
2000 25 m ātršaušana ar pistoli 618,3 8. vieta
2004 25 m ātršaušana ar pistoli 574 14. vieta
2008 25 m ātršaušana ar pistoli 565 13. vieta
2012 25 m ātršaušana ar pistoli 569 17. vieta

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «CVK profils». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 79. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  4. ↑ «Astoņkārtējais olimpietis Kuzmins». sporto.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.[novecojusi saite]
  5. ↑ «Afanasijs Kuzmins». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā. Arhivēts 2012. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ «Tiks pasniegti Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņi». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 24. aprīlī.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Egīls Zirnis. «Ilgšāvējs». SestDiena, 2008. gada 2. augustā. Skatīts: 2011. gada 6. augustā.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 Леви, Борис. «Афанасий Кузьмин: "Китайцев может остановить только Россия"». СПОРТ-ЭКСПРЕСС, 2008. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā. (krieviski)
    Nauris Mackevičs. «Kuzmins: "Nebraucu kā uz pēdējām spēlēm"». sportacentrs.com, 2008. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  9. ↑ Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 300. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
  10. ↑ «Afanasijs Kuzmins plāno startēt arī Londonas olimpiskajās spēlēs». delfi.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  11. ↑ «Šāvējs Afanasijs Kuzmins svin jubileju». vipi.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.[novecojusi saite]
  12. ↑ 12,0 12,1 LETA. «Leģendārajam Afanasijam Kuzminam — 60. dzimšanas diena!». apollo.lv, 2007. gada 22. martā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.[novecojusi saite]
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 Afanasijs Kuzmins, personas dati ziņu aģentūras LETA arhīvā
  14. ↑ «Latvijas Valsts prezidenta kancelejas informācija par valsts apbalvojumu saņēmējiem». lv.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.[novecojusi saite]
  15. ↑ LETA. «Kuzmins brauks uz Pekinu». tvnet.lv, 2008. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  16. ↑ Guntis Keisels. «Veci paziņas ar jaunām pistolēm». Diena, 2008. gada 3. augustā. Skatīts: 2008. gada 6. augustā.
  17. ↑ «Kuzmins startēs savās devītajās olimpiskajās spēlēs». Sportacentrs.com. 2012. gada 22. maijā. Skatīts: 2012. gada 22. maijā.
  18. ↑ «Kuzmins savā devītajā olimpiādē izcīna 17.vietu, Kļimovam pasaules rekords». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 4. augustā.
  19. ↑ «Kuzmins: "Man ir kauns"». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 4. augustā.
  20. ↑ Māris Stalidzēns. «Afanasijs Kuzmins sāk gatavoties Pekinas olimpiādei». Rīgas Balss, 2006. gada 26. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā. Arhivēts 2009. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Afanasijs_Kuzmins&oldid=4125053"