Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ir Latvijas augstskola, kas specializējusies sporta pedagoģijā, treneru un sporta vadītāju sagatavošanā, sporta zinātnē un sporta medicīnā. Tā atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 333. Tai līdzās ir ierīkota vieglatlētikas halle.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Sporta pedagoģijas akadēmijas logo
Valsts	Latvija
Dibināta	1921. gada 6. septembrī
Atrašanās vieta	Rīga, Brīvības gatve 333
Tips	Akadēmija
Rektors	Juris Grants
Mājaslapa	LSPA.LV

Vēsture

1921. gada 6. septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Institūta pirmais vadītājs bija Rumpmuižas skolas skolotājs Mārtiņš Krūze (1921—1922). Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus. Speciālistu sagatavošanā uzsvars tika likts uz viņu praktisko sagatavošanu, kas sastādīja 65,3% no visu studiju apjoma. Savukārt praktiskajā sagatavošanā pārsvarā bija vingrošana. 1922. gada 15. novembrī par institūta vadītāju iecēla ārstu Dr. Jēkabu Dilli (1922—1925). Institūts savu darbību beidza 1925. gadā un tā pastāvēšanas 5 gados (1921—1925) tika atestēti 79 vingrošanas skolotāji.

1926. gada 2. oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI). Studiju ilgums bija 3 gadi. Par vadītāju nozīmēja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektoru Voldemāru Cekulu (1925—1940). Institūts savā darbības laikā (1929—1940) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 — par studiju kursa noklausīšanos. Institūta darbību pārtrauca 1940. gadā. Vadītāju Voldemāru Cekulu 1941. gada 14. jūnijā deportēja. Pēc Otrā pasaules kara darbu uzsāka Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI). Institūts darbu uzsāka 1946. gada janvārī Rīgā Aspazijas bulvārī 6, Kaļķu ielā 3, savukārt 1951. gadā institūts ieguva telpas Kalpaka bulvārī 10 un Vēstures ielā 4 (tagadējā Klostera ielā). 1959. gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982. gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpuss, bet 1986. gadā — vieglatlētikas halle. 1994. gadā līdzās stadionam tika atklātas arī Zinātniskās laboratorijas telpas un šautuve. LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992. gadam sagatavoja 5522 speciālistus ar augstāko izglītību un 151 — ar vidējo izglītību.

1991. gada 5. novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija izmainīja augstskolas nosaukumu — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Augstskolu laika periodā no 1921. gada līdz 2017. gadam absolvēja 10272 speciālistu. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) integrēšanu Rīgas Stradiņa universitātes sastāvā.

Augstkolas vadītāji

• Ivans Lazurka (1945—1946);
• Jevgeņijs Sretenskis (1946—1951);
• Nikolajs Neļga — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1951—1958);
• Aleksis Ailis — docents (1958—1960);
• Jurijs Berdičevskis — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1960, 1962);
• Andrejs Eļvihs — vēstures zinātņu kandidāts, docents (1960—1962);
• Vladimirs Maksimovs — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1962—1982);
• Ilgvars Forands — pedagoģijas zinātņu kandidāts, profesors (1982—1988);
• Uldis Grāvītis — pedagoģijas doktors, profesors (1988—2008);
• Jānis Žīdens — pedagoģijas doktors, profesors (2008—2019);
• Juris Grants (no 2019).

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas ēka

Ārējās saites

• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas mājaslapa
• Ē. Kehris, A . Ķīse, A. Vītola, I. Forands. Latvijas Sporta vēsture, 1994, 330 lpp.