Osijeka
Osijeka (horvātu: Osijek) ir pilsēta Horvātijas austrumos pie Dravas upes. Slavonijas ekonomiskais un kultūras centrs. Osijekas-Baranjas župānijas galvaspilsēta. Pazīstama ar savu baroka laika arhitektūru.
Osijeka | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Osijek | |||
![]() | |||
| |||
Koordinātas: 45°33′N 18°40′E / 45.550°N 18.667°EKoordinātas: 45°33′N 18°40′E / 45.550°N 18.667°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Župānija | Osijekas-Baranjas župānija | ||
Platība | |||
• Kopējā | 169 km2 | ||
Augstums | 94 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 96 313 | ||
• blīvums | 639,3/km² | ||
Mājaslapa |
osijek | ||
![]() |
Vēsture
labot šo sadaļuSenākie pilsētas iedzīvotāji bija ilīrieši. Romiešu imperators Adriāns 131. gadā piešķīra Osijekai (toreiz ar nosaukumu Mursa (Mursa)) kolonijas tiesības. Līdz ar slāvu ierašanos reģionā Mursa tika pamesta.
1196. gadā rakstos pirmoreiz pieminēts Osijekas vārds. Starp 1353. un 1472. gadu tā bija Korogu dzimtas īpašumā. 1526. gada 8. augustā to ieņēma un nopostīja osmaņi.
Osmaņu sultāna Suleimana I valdīšanas laikā pilsētā uzcēla 8 kilometru garu koka tiltu, kurš tika uzskatīts par vienu no pasaules brīnumiem. 1687. gada 29. septembrī pilsētu ieņēma Hābsburgu impērijas karaspēks un tā tika iekļauta Hābsburgu impērijā.
1809. gadā Osijekai piešķīra Impērijas brīvpilsētas titulu un XIX gadsimta sākumā tā bija lielākā pilsēta Horvātijā.
Horvātijas pilsoņu kara laikā pilsēta cieta relatīvi maz.
Cilvēki
labot šo sadaļuOsijekā dzimuši:
- Marko Babičs (Marko Babić; 1981) — futbolists;
- Jelena Dokiča (1983) — tenisiste;
- Josips Jurajs Strosmajers (Josip Juraj Strossmayer; 1815—1905) — politiķis;
- Franjo Šepers (Franjo Šeper; 1905—1981) — kardināls;
- Davors Šukers (1968) — futbolists;
- Jurica Vranješs (Jurica Vranješ; 1980) — futbolists;
- Donna Vekiča (1996) - tenisiste.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osijeka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)