Starptautiskā Šaušanas sporta federācija

Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (angļu: International Sport Shooting Federation, ISSF) ir starptautiska sporta organizācija, kas koordinē tās sastāvā ietilpstošo dalībvalstu nacionālo šaušanas federāciju darbību. Kontrolē starptautisko šaušanas sporta veidu sacensību norisi, veic izmaiņas sacensību noteikumos un to tiesāšanā.

Starptautiskā Šaušanas sporta federācija
International Sport Shooting Federation (ISSF)
Izveidots 1907. gadā
Tips Sporta federācija
Galvenā mītne Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija
Dalībnieki
pārstāv 145 nacionālās federācijas
Oficiālās valodas
angļu
vācu
franču
krievu
Prezidents
Vladimirs Ļisins
Tīmekļa vietne issf-sports.org

Vēsture labot šo sadaļu

Starptautiskās šaušanas sacensības pirmo reizi notika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās (Grieķija), bet 1897. gadā Lionā (Francija) notika pirmais pasaules čempionāts.[1] Tomēr sacensību vadības institūcija tika izveidota tikai 1907. gadā. Tajā bija septiņas nacionālās federācijas: sešas no Eiropas (Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Holande) un viena no Dienvidamerikas (Argentīna). Šo sporta veidu federāciju pārstāvji 1907. gada 17. jūlijā Cīrihē (Šveice) nodibināja jaunu starptautisku organizāciju ar nosaukumu Nacionālo šaušanas federāciju un asociāciju starptautiskā savienība (angļu: International Union of National Shooting Federations and Associations, franču: L'Union Internationale des Fédérations et Associations Nationals de Tir), un šī sanāksme Šveicē tiek uzskatīta par pirmo ISSF Ģenerālo asambleju.[2]

1915. gadā Savienība uz laiku tika likvidēta un 1921. gada 8. janvārī Parīzē tika atjaunota kā Starptautiskā Šaušanas savienība (franču: Union International de Tir, UIT), kas apvienoja 14 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis. 1939. gadā organizācijas darbība atkal tika apturēta, un 1947. gada augustā 13 valstu sastāvā tika organizēta Starptautiskā Šaušanas sporta savienība (UIT). Jaunais nosaukums — Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (ISSF) — savienībai tika piešķirts 1998. gada 15. jūlijā ar UIT Ģenerālās asamblejas lēmumu.

Federācijas struktūra labot šo sadaļu

Starptautisko Šaušanas sporta federāciju veido prezidents, viceprezidents, ģenerālsekretārs, Ģenerālā asambleja, Administratīvā padome, tehniskās un sekciju komitejas.

Augstākā institūcija ir Ģenerālā asambleja, kas tiek sasaukta reizi divos gados, parasti olimpisko spēļu un pasaules čempionātu norises vietā un laikā vai vietā, ko izvēlas ar tās locekļu balsu vairākumu. Federācijas vadības un tehnisko institūciju vēlēšanas notiek Ģenerālajā asamblejā.

Laikā starp asamblejas kongresiem federācijas vadību veic Administratīvā padome, kas tiekas katru gadu.

Federācijas galvenā mītne atrodas ģenerālsekretāra dzīvesvietā (šobrīd Vācijā Minhenes pilsētā).

Prezidenti labot šo sadaļu

№. Periods Vārds Valsts
1 19071925 Pjērs Fransua Daniels Merillons
(franču: Pierre François Daniel Merillon)
  Francija
2 19271947 Žans Karno
(franču: Jean Carnot)
  Francija
3 19471960 Eriks Karlsons
(zviedru: Erik Carlsson)
  Zviedrija
4 19601976 Kurts Haslers
(vācu: Kurt Hasler)
  Šveice
5 19761980 Georgiss Vihoss
(angļu: Georges Vichos)
  Grieķija
6 1980-2018 Oligario Vaskess Raņa
(spāņu: Olegario Vázquez Raña)
  Meksika
7 2018- Vladimirs Ļisins
(krievu: Владимир Лисин)
  Krievija

Kontinentālās federācijas labot šo sadaļu

Starptautiskajā Šaušanas sporta federācijā ir 145 nacionālās federācijas, kas sadalītas piecās kontinentālajās:

Nosaukums Galvenā mītne Nacionālo
federāciju
skaits
Oficiālā mājas lapa
Āfrikas Šaušanas sporta konfederācija (ASSF)   Kaira 15
Amerikas Šaušanas sporta konfederācija (SCA)   Mehiko 35
Āzijas Šaušanas sporta konfederācija (ASC)   Havalli 40 https://web.archive.org/web/20071204053435/http://www.asia-shooting.org/index.html
Eiropas Šaušanas sporta konfederācija (ESC)   Maskava 49 http://www.esc-shooting.org/
Klusā okeāna dienvidu zonas Šaušanas sporta konfederācija (OSF) 6

Nacionālās federācijas labot šo sadaļu

Āfrika (ASSF) Amerika (SCA) Āzija (ASC) Eiropa (ESC) Austrālija un Okeānija (OSF)

  Alžīrija
  Angola
  Ēģipte
  Zimbabve
  Kenija
  Lībija
  Mauritānija
  Maroka
  Namībija
  Nigērija
  Senegāla
  Sudāna
  Tunisija
  Uganda
  Dienvidāfrika

  ASV Virdžīnas
  Antigva un Barbuda
  Argentīna ([1] Arhivēts 2022. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē.)
  Aruba
  Barbadosa
  Beliza
  Bermuda
  Bolīvija
  Brazīlija
  Venecuēla ([2] Arhivēts 2021. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.)
  Gajāna
  Gvatemala
  Hondurasa
  Dominikāna ([3])
  Kaimanu Salas
  Kanāda
  Kolumbija ([4])
  Kostarika
  Kuba
  Meksika ([5])
  Nīderlandes Antiļas
  Nikaragva
  Panama
  Paragvaja
  Peru
  Puertoriko
  Salvadora ([6])
  Sentlūsija
  Surinama
  ASV ([7])
  Trinidāda un Tobāgo
  Urugvaja
  Čīle ([8] и [9])
  Ekvadora
  Jamaika

  Makao
  Bangladeša
  Bahreina
  Bruneja
  Butāna
  Vjetnama
  Honkonga
  Jordānija
  Indija
  Indonēzija
  Irāka
  Irāna
  Kazahstāna
  Katara
  Kirgizstāna
  Taivāna
  Korejas TDR
  Ķīna
  Laosa
  Libāna
  Malaizija
  Maldīvija
  Mongolija
  Mjanma
  Nepāla
  Apvienotie Arābu Emirāti
  Omāna
  Pakistāna
  Korejas Republika
  Saūda Arābija
  Singapūra
  Sīrija
  Tadžikistāna
  Taizeme
  Turkmenistāna
  Uzbekistāna
  Filipīnas
  Šrilanka
  Japāna

  Austrija
  Azerbaidžāna
  Albānija
  Andora
  Armēnija
  Beļģija
  Baltkrievija
  Bulgārija
  Bosnija un Hercegovina
  Apvienotā Karaliste
  Ungārija
  Dānija
  Vācija
  Grieķija
  Gruzija
  Izraēla
  Īrija
  Islande
  Spānija ([10])
  Itālija
  Kipra
  Latvija
  Lietuva
  Lihtenšteina
  Luksemburga
  Ziemeļmaķedonija
  Malta
  Moldova
  Monako
  Nīderlande
  Norvēģija
  Polija
  Portugāle
  Krievija
  Rumānija
  Sanmarīno
  Serbija
  Slovākija
  Slovēnija
  Turcija
  Ukraina
  Somija
  Francija
  Horvātija
  Melnkalne
  Čehija
  Šveice
  Zviedrija
  Igaunija

  Austrālija
  Jaunzēlande
  Papua-Jaungvineja
  Samoa
  Tuvalu
  Fidži

Sacensības un rekordi labot šo sadaļu

Starptautiskā Šaušanas sporta federācija atzīst šādas sacensības par ISSF čempionātiem:

  • Olimpiskās spēles (tiek rīkotas reizi četros gados);
  • Pasaules čempionāts šaušanā (ložu šaušanā notiek reizi četros gados un stenda šaušanā reizi divos gados);
  • Pasaules kausi (tiek rīkoti četras reizes gadā plus fināls, tikai olimpiskajās disciplīnās);
  • Reģionālie čempionāti, piemēram, Eiropas čempionāti un Panamerikas spēles (regularitāte noteikta reģionālā līmenī).

Šīs sacensības tieši uzrauga federācijas komitejas, un tajās var tikt uzstādīti pasaules rekordi.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «История чемпионатов мира по стрельбе» (angļu). ISSF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-10. Skatīts: 2010-03-06.
  2. «Вехи истории ISSF» (angļu). ISSF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-10. Skatīts: 2010-03-06.

Ārējās saites labot šo sadaļu