Admiralitātes nams
Koordinātas: 59°19′32″N 18°04′52.5″E / 59.32556°N 18.081250°E
Admiralitātes nams ir ēka Stokholmas pilsētas daļā Šepsholmenā. No 1935. gada nams ir valsts kultūras pieminekļu sarakstā.
Vēsture
labot šo sadaļuTrīsstāvu namu, ko pasūtīja Admiralitātes kolēģija, pēc arhitekta Luisa Gillesa projekta sāka būvēt 1647. gadā un 1650. gadā to atklāja[1]. Sākotnēji to izmantoja admiralitāte un tās kanceleja, bet ēkas augšējā stāvā atradās buru noliktava. Šiem mērķiem namu izmantoja līdz 1680. gadam, kad flote pārcēlās uz Karlskrūnu. Vēlāk ēka tika izmantota arhīva vajadzībām līdz 1750. gadam, kad pēc arhitekta Kārļa Horlemana projekta namu pārbūvēja par labības noliktavu, līdz ar to mainījās ēkas eksterjers. No 1844. līdz 1846. gadam namu vēlreiz pārbūvēja pēc arhitekta Fredrika Blūma projekta Ziemeļeiropas renesanses stilā un ēka ieguva tās mūsdienās redzamo veidolu[2]. Šīs pārbūves laikā tika uzcelti nama stūru četri torņi, pārējo ēkas izskatu īpaši nemainot. Pēc pārbūves nams kļuva par kazarmām armijas vajadzībām. 1952. gadā notika pēdējā ēkas pārbūve pēc arhitekta Rūdolfa Kronstedta projekta un namā atkal atradās admiralitāte, izvietojot Baltijas jūras austrumkrasta jūras apgabalštāba kanceleju, kas namā atradās līdz 1982. gadam[3]. 1997. gadā ēkā tika veikti kapitāli remontdarbi un mūsdienās ēkā ir izvietojusies Zviedrijas Nacionālā muzeja administrācija[1].
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Amiralitetshuset på Skeppsholmen i Stockholm - SFV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 21. februārī. Skatīts: 2007. gada 30. janvārī.
- ↑ «Amiralitetshuset, Skeppsholmen - Puts & Plattsättning». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. augustā. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā. Arhivēts 2010. gada 17. augustā, Wayback Machine vietnē.